Lasmane: Jāsvītro doma, ka latvietis ir niecīgs radījums 15
Mums būtu jāsvītro doma, kas joprojām brīnumainā kārtā nav aizmirsta, ka Latvija nav un latvietis nav nekur pazīstams, ka viņš ir mazs un niecīgs radījums. Šādu viedokli intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” pauda Latvijas Universitātes (LU) profesore, filozofe Skaidrīte Lasmane.
“Man liekas, ka šī runa ir vienkārši jāpārsvītro,” norādīja Lasmane.
Viņa uzsvēra – nav tā, ka Latvijā šodien ar visu milzīgo komunikāciju, kas ir caur Eiropas Savienību, caur NATO, caur visām milzīgajām sanāksmēm, kas notiek Rīgā, būtu galīgi aizmirsta, nepazīstama – kā bija 19. gadsimtā.
Vaicāta, no kurienes nāk šī mazisma izpratne, viņa mudināja paraudzīties uz vēsturi, par kuru rakstīja arī mūsu literatūras klasiķi, piemēram, Andrejs Upītis vai pat Rūdolfs Blaumanis.
“Tā ir šī pakļautības un pakļaušanās vēsture. Kaut arī vienmēr tautas kultūra ir uzturējusi šo pretošanās garu – ne jau velti mums ir Latvijas valsts, kāda citām tautām nemaz nav. Tā ka es nedomāju, ka šai mazvērtības sajūtai ir kaut kāds pamats. Nu, nav mums to ģeogrāfisko plašumu, kādi ir, piemēram, Krievijai ar Sibīriju. Bet labi, ka mums tādas Sibīrijas varbūt nav,” sacīja profesore.
Pēc viņas vērtējuma, lai rastos dižgari jeb, kā viņa saka, izcilas patības, ir nepieciešami slavinājumi, daudzinājumi, pieminējumi vai pat, var teikt, glorifikācija.
Viņa vērtē, ka ikviens cilvēks ar sevi var ļoti daudz darīt, ja viņu uz to pamudina. Medijiem ir vairāk jāaicina cilvēki domāt par sevi, nevis par lietām, ko viņš nevar ietekmēt, domāt par savu valsti, par savu karogu, par savu un savu bēnu nākamību, sprieda Lasmane.
Lasmane dzimusi 1939. gadā, ieguvusi filozofijas doktora grādu LU. Kopš 1969. gada Lasmane ir LU mācībspēks, kopš 2006. gada – vadošā pētniece. Lasmanes pētnieciskās intereses ir ētika, filozofijas vēsture un komunikācija, viņa ir vairāku grāmatu autore.
