Raivis Šveicars: “Lattelecom” nodoklis 2
Šī Saeima un valdība politikā ienāca ar apsolījumu, ka nesāks ar nodokļu palielinājumu, bet ka samazinās elektrības rēķinus par OIK tiesu. Tomēr pa sētas durvīm ienāca kāds cits rēķina palielinājums, ko nevar nosaukt citādi kā par nodokļa palielinājumu.
Šogad budžetā iezīmējies 34 miljonu eiro iztrūkums.
Finanšu ministrija (FM) jaunā “vecā” ministra Jāņa Reira vadībā gatavojas iet vieglāko ceļu – tos vienkārši paņemt, kā akcionāram vairāk iekasējot no Latvijas kapitālsabiedrību peļņas dividenžu formā.
Tā Latvijas Radio izteikusies FM valsts sekretāres vietniece budžeta jautājumos Jolanta Plūme. Jāatgādina, ka šobrīd kapitālsabiedrības valsts budžetā ieskaita apmēram 160 miljonus eiro gadā.
Nevajadzētu pārprast – pelnoši, Latvijai piederoši (kaut vai daļēji) uzņēmumi ir ne tikai vēlami, bet arī vajadzīgi – tas tiešām ir veids, kādā pildīt valsts budžetu.
Tāpat tie ir līdzekļi, kurus uzņēmums var investēt savā attīstībā, šādā veidā nodrošinot pakalpojumu klāsta pieaugumu, pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos, iespējams, eksporta tirgu apgūšanu.
Taču jāsaprot, ka mehāniska tiekšanās pēc arvien lielākas un lielākas peļņas valstij piederošam uzņēmumam vienā mirklī var beigties ar patērētāju atplūdiem.
Kā “Lattelecom” gadījumā – kompānijai, kas pērn guvusi 42 miljonu eiro lielu peļņu, vēl nav gana! Jauno gadu liela daļa klientu sagaidījuši ar “Lattelecom” pakalpojumu sadārdzināšanos. Pamatojums – cenas pieaug visur un visam.
Līdz ar to izveidojusies situācija, kurā “Lattelecom”, neskatoties jau uz tā lieliskajiem finanšu rādītājiem un ne to lētāko pakalpojumu klāstu, atkārtoti paceļ cenu.
Tāpat cenu nepārtraukti ceļ virszemes televīzijai. Atgādināšu, ka arī no “Latvenergo” gada sākumā sagaidījām “Elektrum” cenas celšanos. Strādājot ar šādu loģiku, varbūt tuvākajā laikā varam sagaidīt mākslīgu cenu celšanu arī pārējo pelnošo kapitālsabiedrību pakalpojumiem?
Valdībā runā par jaunu nodokļu nepiemērošanu, bet šāda veida dzīšanās pēc peļņas faktiski nozīmē vēl viena “nodokļa” uzlikšanu iedzīvotājiem. Jau šobrīd var visai droši apgalvot, ka, ceļot cenas, mērķis tiks sasniegts – peļņa būs vēl lielāka un kompānijas vadībai prēmijas būs nopelnītas.
Diemžēl “Lattelecom” par klientu neapmierinātību neuztraucas, jo tam nav nopietnu konkurentu.
Jā, ir “Baltcom” un vēl pāris mazāki kantori, taču tie pakalpojumus piedāvā ļoti limitētam klientu skaitam ļoti ierobežotā teritorijā.
Tāds optiskā interneta pārklājums kā “Lattelecom” nav nevienam.
Tas ļauj kompānijai savā lauciņā justies kā nierei taukos. Notikusī cenu celšana ļauj labāk saskatīt, kādu cenu politiku oligopols noteiks tad, kad valsts nolems apvienot “Lattelecom” ar “LMT”.
Par laimi, telekomunikāciju tirgus mainās un konkurence dzimst no gaisa – visiem trim Latvijā pieejamajiem mobilajiem operatoriem ir konkurētspējīgs 4G tīkls, diviem no tiem ir arī savi izklaides risinājumi.
Īpašas pieminēšanas vērta ir Latvijā unikālā “LMT” viedtelevīzija, kurā ir viss, ko iespējams iegūt arī “Helio” vai “Baltcom iTV”. Tāpat ir dažādas ārzemju izklaides platformas – “Netflix”, “Amazon Prime” u. c., kas nāk ar saviem piedāvājumiem.
Pateicoties dažādām tehnoloģijām, tas viss ir “pārnesams” arī uz mums tik tuvajiem televizoriem.
Varētu šķist, ka izvēles iespēju nav, taču tādas ir. Tāpat kā ir citi – lētāki – elektrības piegādātāji par “Latvenergo”. Šis nav aicinājums naudu atstāt ārvalstu kompānijām.
Drīzāk šis ir pamudinājums nacionālajām kapitālsabiedrībām darīt visu, lai patērētājiem nerastos kārdinājums meklēt alternatīvu.
