“Latvenergo” nevēlas maksāt 0
Kaut arī Saeimas Tautsaimniecības, vides un reģionālās politikas komisija atbalstīja grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz, ka meža īpašniekiem būs tiesības prasīt elektrolīniju īpašniekiem atpirkt nozāģētos bīstamos kokus, elektrolīniju apsaimniekotāji pieprasa šo jautājumu pārskatīt, pamatojot savu nevēlēšanos maksāt par nocirstajiem kokiem, jo tādējādi uzņēmumam radīšoties zaudējumi, ko nākšoties segt elektrības pircējiem.
Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks šos argumentus uzskata par nepamatotiem: “Ne jau “Latvenergo” pašam jāatpērk nocirstie koki, bet jāuzliek par pienākumu to darīt pakalpojumu sniedzējiem, firmām, kas veic bīstamo koku zāģēšanu. Arī zāģētājiem šajā sakarā zaudējumi nevar rasties, ja koki tiek realizēti par atbilstošu cenu.”
Sākotnēji Aizsargjoslu likumā sagatavotie grozījumi paredzēja, ka meža īpašnieki mežu zem elektrolīnijām varēs apsaimniekot paši, līdzīgi kā tiek apsaimniekoti plantāciju meži, audzējot un cērtot kokus tā, lai tie netraucētu un neapdraudētu elektrības padevi. Taču šis priekšlikums netika atbalstīts. Tagad “Latvenergo” plāno aizsargjoslu platumu ievērojami palielināt, bet meža īpašniekiem par nocirstajiem kokiem tāpat kā līdz šim nemaksāt neko.
Viens no lielākajiem meža īpašniekiem Kurzemes pusē Modris Fokerots šādu “Latvenergo” nostāju vērtē kā nesaimniecisku. M. Fokerots: “Ir iespējams izdomāt daudz labākus variantus, tikai nez kāpēc “Latvenergo” pārstāvji to nevēlas. Tie koki, kurus pavasarī Kuldīgas pusē sagāza elektrolīniju aizsargjoslās, vēl šodien stāv mežā. Kopumā valstī tie ir miljoni, kas vienkārši sapūst. Es vēlējos noslēgt ar “Latvenergo” līgumu, ka savā mežā veikšu bīstamo koku ciršanu pats, bet man to neļāva. Rodas iespaids, ka pie šā darba tiek pielaistas tikai īpaši izredzētas firmas, kas tad kontraktē šos līgumus. Paši cirtēji gan viens otrs ir tāds, kas nez vai noturētos pie manis darbā.”
