Dobeles novada muzejā 17. janvārī pie Hildas Vīkas un Viktora Eglīša galda sēž (no kreisās): mēbeļu un gleznu dāvinātāja Ingrīda Frickausa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, raksta autore. Stāv: notikuma iniciatore, Dobeles novada muzeja krājuma glabātāja Iveta Gudiņa, Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuves vadītāja vietniece Ilze Tauriņa-Roze, neklātienē – māksliniece Hilda Vīka un Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Ilze Kreišmane.
Dobeles novada muzejā 17. janvārī pie Hildas Vīkas un Viktora Eglīša galda sēž (no kreisās): mēbeļu un gleznu dāvinātāja Ingrīda Frickausa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kolekciju un zinātniskās izpētes nodaļas “Arsenāls” vadītāja Elita Ansone, raksta autore. Stāv: notikuma iniciatore, Dobeles novada muzeja krājuma glabātāja Iveta Gudiņa, Rakstniecības un mūzikas muzeja krātuves vadītāja vietniece Ilze Tauriņa-Roze, neklātienē – māksliniece Hilda Vīka un Turaidas muzejrezervāta galvenā krājuma glabātāja Ilze Kreišmane.
Attēls no Latvijas Mākslas akadēmijas informācijas centra kolekcijām

Latviešu kultūras spēka vārdi. Ingrīdas Burānes kultūras ceļojums 0

Ingrīda Burāne, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”

“Mums sola miljonu eiro, ja piekrītam slēgt vidusskolu.” Kas izrādīsies stiprāks – domnieki vai vecpiebaldzēnu spīts? 6
Noklausītā telefonsarunā dzirdētais atklāj iespējamu noziegumu – staltbrieža dēļ var nākties atvadīties no darba VUGD
Aizdomīgās sakritības. Kas ir Ēriks Ezeriņš, kas lēma par armijas pārtikas iepirkuma līgumu? 20
Lasīt citas ziņas

Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne atgriezusies no janvāra kultūras ceļojuma, stāstot par spilgtākajiem piedzīvotajiem kultūras notikumiem.

Biju nolēmusi pārtraukt rakstīt “Mēneša tvērumu”. Nelikās pareizi pretendēt uz kādiem apskatiem, pārskatiem, kuros akcentēju it kā svarīgāko, nozīmīgāko, pārsteidzošāko. Nekorekti šādā veidā maldināt lasītājus un kultūras pētniekus nākamībā. Dzīvojam kara apstākļos, tomēr pat matemātiski – vairāk par 50 mākslas skatēm, tikpat teātra izrāžu, koncertu, jauniznākušo grāmatu, amatiermākslas, virtuālās vides piedāvājuma, kultūras mediju telpu un citas daudzveidīgās formas neminot, skaidrs: pat pavirši tvert kontekstu nav iespējams. Un tas tikai Latvijā. Kur vēl prieks par Elīnas Garančas Amnerisas sadziedāšanos ar Jonasu Kaufmanu Vīnes pirmizrādē vai mēģinājumi saprast kritērijus (naivums!) “Ternēra balvas 2022” četru nominantu darbu skatē Liverpūles Teita galerijā. Strādājot 48 stundas diennaktī, tālāk par 21. gadsimta lāstu – paviršību, fragmentu sabirumu un aptuvenību – netikt. Tomēr ļāvos “Kultūrzīmju” veidotāju rosinājumam, mudinājumam nepārtraukt iesākto un piekritu doties ikmēneša ceļojumos – realitātē, sapņos, iedomās, tikšanās vilinājumos, atlases konsekvencēs, nejaušībās. Visā, kas izglīto, bagātina pieredzi, iedvesmo un dod pamatus.

CITI ŠOBRĪD LASA

Trīs gara milži un svētīgs darbs

To, ka vārdi ir devalvējušies, nav pat jāpierāda. Ceru, nav sevišķi liela sabiedrības daļa, kas tic politiķu solījumiem, ierēdņu frāžainībai, ekonomistu prognozēm, sociologu skaidrojumiem, komentētāju vientiesībai, regulu, prezentāciju, tirgzinību, reklāmu mītiem. Visai tai uzbāzīgajai ikdienas krāsainībai, kura vedina ilūziju maldos.

Janis Rozentāls. “Rakstnieka Rūdolfa Blaumaņa portrets”. 1908, k., e. 72,5 x 66 cm.
Attēls no Latvijas Mākslas akadēmijas informācijas centra kolekcijām

Un tomēr ir spēka vārdi, kuri aizvien nepieciešami mūsu latviskuma, esības, valstiskuma pastāvēšanai. Tie ir mūsu kultūras vārdi. Par to atkārtoti domāju 2023. gada 1. janvārī, kad E. Smiļģa Teātra muzejā nu jau tradicionāli svinējām Rūdolfa Blaumaņa dzimšanas dienu. Zīmīgi, ka, atvadoties no aizvadītā gada, kurš aizmirdzēja Vilhelma Purvīša krāsās, iesākām Rūdolfa Blaumaņa 160. dzimšanas dienas un Jāņa Endzelīna 150. dzimšanas dienas gadu. Trīs gara milži, kuri spējuši uzminēt un katrs savā veidā izteikt, atklāt tautas dvēseli. Svētīgs darbs, ko veic muzeja un notikuma vadītājs Jānis Siliņš, kurš gada pirmajā dienā bija pulcinājis režisori Māru Ķimeli, aktrises Indru Burkovsku un Inesi Ramuti, komponistu Valdi Zilveri, Kultūras akadēmijas studentus, “Braku” un Ērgļu ļaudis, apgāda “Zinātne” cilvēkus (drīz iemantosim jaunāko Līvijas Volkovas sakārtoto, komentēto rakstnieka darbu izlasi!) un kuplu interesentu pulku. Trāpīgi, smeldzīgi, ironiski, patiesi, jēgpilni skanēja dialogi, atmiņas, dziesmas un atziņas. Rakstnieka godināšana turpinājās, visiem klātesošajiem pulcējoties ap Silmaču galdu, uz kura netrūka arī gardumgardo plāno pankūku.

Kultūrvietai “Hilda” Dobelē tapt

Cita rakstura un tomēr spēka vārdi 17. janvārī skanēja Dobeles novada muzejā, kurā direktore Baiba Golubeva un krājuma glabātāja Iveta Gudiņa bija pulcinājušas kolēģus no visas Latvijas. Kopīgā sarunā par Hildas Vīkas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu iedzirkstījās daudz jaunatklāsmju, nezināmā un iespēju nākamībā. Vērtīgi, ka profesionāļu tēzēs un diskusijās noklausījās arī Dobeles domes priekšsēdētājs Ivars Gorskis un viņa vietnieks Guntis Safranovičs.

Tas, ka Dobeles muzejs jau ilgstoši atrodas nepiemērotās telpās, kurās nav iespējams atjaunināt pastāvīgo ekspozīciju atbilstoši mūsdienu nosacījumiem, veidot saturiski un emocionāli piesātinātas izstādes, ir vispārzināms fakts. Lai cik rosmīgi, iniciatīvas bagāti un pilsētas, novada iedzīvotājiem, viesiem nepieciešami strādātu muzeja speciālisti, daudzas iespējas netiek izmantotas un realizētas laikus nepieņemtu lēmumu dēļ. To esmu vērojusi gadiem, dodoties apraudzīt Livonijas ordeņa mūra pils atjaunošanas darbus, Kārļa Zemdegas un Intas Bergas Dobeles atbrīvošanas pieminekļa dižumu un novērtēt muzejā papildinājumus Hildas Vīkas kolekcijā. Vīku dzimta ir cieši ieausta Dobeles vēsturē un šodienā. Mūsdienu terminoloģijā: viss, kas saistīts ar mākslinieces dzīvi un darbu, ir Dobeles vērtība, zīmols. Loģiska ir izvēlētā adrese Skolas ielā 9, kurā tapt kultūrvietai “Hilda”. Līdzās esošā Mākslas skola, ikgadējie Mākslas un dzejas dienas svētki ir kā atbalsta punkti personības un Latvijas vēstures izzināšanas nepārtraucamajā procesā. Uz mājas “Hilda” piemiņas ekspozīcijas un mainīgo izstāžu skatuvēm atbilstošā kvalitātē varētu attēlot nozīmīgās mākslinieces sarežģīto dzīves un radošo darbu piesātinājumu. Tas ietver visu 20. gadsimta traģismu no pirmās brīvvalsts laikiem cauri kara šausmām un okupācijas noziegumiem. Māja “Hilda” kā rezidence pašmāju un ārvalstu māksliniekiem pildīs ne tikai radošuma klātesamību, ne tikai emocionālo, garīgo funkciju, bet arī pievienos finansiālo vērtību. Laba zīmola pazīme ir uzticēšanās. Hildas Vīkas vārds var kļūt par uzticēšanās zīmi Dobeles deputātu, visu kultūras cilvēku rīcībspējai, novada plauksmei.

SAISTĪTIE RAKSTI
Hilda Vīka. “Sieviete pie loga” (“Pašportrets”). 1945, a., e, 110 x 96 cm.
Attēls no Latvijas Mākslas akadēmijas informācijas centra kolekcijām

Par uzticēšanos rosināja domāt arī Dobeles muzejā apskatāmā (9. novembris – 25. februāris) izstāde “Pie loga”, kas ir veltījums Hildas Vīkas 125. dzimšanas dienai. Tajā izlikti 13 muzeja kolekcijas gleznojumi, kuri nepārprotami atklāj mākslinieces talantu, izteiksmes veidu, raksturīgākos motīvus: pašportreti, logu mazgātājas, mātes portreti. Tie vienlaikus ir konkrēti darbi un arī noteiktas simboliskas zīmes, kuras iespējams nolasīt jausmās par mākslinieces izteiksmes trīs stīgām: glezniecībā un grafikā, prozā un dzejā, latviskajā filozofijā kā latviešu dzīvesziņā – tikumisko vērtību kopums. Katrā no šīm savas darbības sfērām Hilda Vīka radījusi jauninājumus un identitātes elementus, bez kuriem nav iespējams saprast un tvert 20. gadsimta mākslas ainu un kuri ar savu laikmetīgumu iekļaujas vairākās šodienas kultūras aktualitātēs. Kārtu kārtām, cilpu cilpām, slāņu slāņiem var lasīt mākslinieces gleznojumus kā satura, tā formas valodā. Spēcīgi vārdi. Līdzvērtīgi tiem, kurus Hilda Vīka savlaik teikusi Aleksandram Čakam (citēts no žurnāla “Atpūta” Nr. 802, 1940. gada 15. marts): “Sadzīvē un ikdienā esmu ar mieru piekāpties tālu, bet mākslā ne, tad labāk mirstu.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
“Mums sola miljonu eiro, ja piekrītam slēgt vidusskolu.” Kas izrādīsies stiprāks – domnieki vai vecpiebaldzēnu spīts?
Noklausītā telefonsarunā dzirdētais atklāj iespējamu noziegumu – staltbrieža dēļ var nākties atvadīties no darba VUGD
Aizdomīgās sakritības. Kas ir Ēriks Ezeriņš, kas lēma par armijas pārtikas iepirkuma līgumu?
VIDEO APTAUJA. Vai Jūs vēlētos, lai Egils Levits paliek Valsts prezidenta amatā uz otro termiņu?
Putins bija plānojis Ukrainā “totālu tīrīšanu no mājas uz māju”, to atklāj nopludināti dokumenti
Lasīt citas ziņas
“Mums sola miljonu eiro, ja piekrītam slēgt vidusskolu.” Kas izrādīsies stiprāks – domnieki vai vecpiebaldzēnu spīts?
Meņģelsone: Veselības nozarei šogad vajadzētu papildu 150 miljonus eiro
Kažociņš: Krievija jebkurā laikā var viegli un ātri izvietot taktisko kodolieročus Baltkrievijā
FOTO. Dabas varenība visā savā košumā – Gauja pie Zvārtavas izkāpusi no krastiem
“Kariņa kabinets nr. 2 ir dāvana latviešu tautai ar domājošiem, saprotošiem, profesionāliem ministriem,” Egila Līcīša feļetons
22:29
Latvija var pārsteigt – futbola izlases pluss ir vairāku gadu garumā iespēlētais sastāvs
22:09
Meņģelsone: Veselības nozarei šogad vajadzētu papildu 150 miljonus eiro
22:07
VIDEO, FOTO. Ja satiksi Zelenski nodot viņam… Aktieris Orlando Blūms Ukrainas prezidentam nodod vēstījumu no savas mammas
Pedofils uz 15 gadiem aiz restēm: “tēvoča” Dmitrija noziedzīgie nodarījumi nāca gaismā pēc kādām Pierīgā notikušām viesībām
FOTO. Moderni materiāli, jaunas tehnoloģijas un idejas visiem, kas būvē vai remontē. Nedēļas nogalē aizvadīta izstāde “Māja I 2023”.
Labs ēdiens skolās un bērnudārzos – pašvaldību rokās
Nepatīkamu pārsteigumu vakar piedzīvojuši Rīgas koru skates dalībnieki: rezultāts augsts, bet uz “Koru kariem” viņi netiks
Live
TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Krievija nodevusi Irānai kiberieročus apmaiņā pret droniem
VIDEO APTAUJA. Vai Jūs vēlētos, lai Egils Levits paliek Valsts prezidenta amatā uz otro termiņu?
Noklausītā telefonsarunā dzirdētais atklāj iespējamu noziegumu – staltbrieža dēļ var nākties atvadīties no darba VUGD
Vietām Latvijā gaidāma ilgstoša un stipra snigšana. Prognoze otrdienai
Visiem nav ģimnāzijās jāmācās! Soctīklos asas diskusijas par ieceri aizliegt iestājeksāmenu organizēšanu vidusskolās
FOTO. Kremlis nicīgi komentē prinča Viljama viesošanos Polijā, “aizmirstot” viņa titulu
Krievijas troļļi ātri un vienkārši apmāna “Meta” robotu un ietekmē saturu. Eksperts: “Katram ir jāpiedomā, ko viņš publicē sociālajos tīklos!”
“Pobeda” zem lupas: daudzās pašmāju tirdzniecības vietās pieejams visai plašs uzņēmumā ražoto saldumu sortiments
VIDEO. Populārā dziedātāja Laima Vaikule: “Būt vecam ir pretīgi! Pat nešaubieties!”
Sēj salātus, apstrādā augsni, pārstāda vasaras puķes. Kas darāms dārzā no 27.marta līdz 3.aprīlim?
Kur kompots? Izglītības iestādes pamazām atsakās no cukurotajiem dzērieniem
Rajevs par Putina dubultniekiem: “Tas laikam tomēr ir ar sazvērestības teoriju piegaršu”
Aizdomīgās sakritības. Kas ir Ēriks Ezeriņš, kas lēma par armijas pārtikas iepirkuma līgumu?
FOTO. “Pie manis no aizmugures piespiedās ķermenis”: apsūdzētā Gvineta Paltrova tiesā apgalvo, ka vīrietis ar lauztajām ribām viņai patiesībā esot uzmācies
Cilvēki mirst, zaudē redzi, dažiem pat jāizņem acu āboli – tirdzniecībā ASV nonākuši bīstami acu pilieni
Sakarā ar varoņu izmantošanu Krievijas kara propagandā Leļļu teātris atsakās no izrādes “Krokodils Gena un Pekausis”
Kāds būs ukraiņu pretuzbrukums? “Ir tāda interesanta lieta – WarGaming. NATO jau to aktīvi izspēlē,” tā Slaidiņš
“Iskander” jau atrodas Baltkrievijā – Minska kļūst par Kremļa kodolķīlnieci
VIDEO APTAUJA. Kā tu vērtē pāreju uz vasaras un ziemas laiku, vai vajadzētu no tā atteikties?