Egils Līcītis: Drošsirdīgo Aldi nenobaidīs! 0
Neraugoties uz to, ka cilvēkiem kādu laiku vajadzēs dzīvot mājas karantīnas noslēgtībā un pārtikt no sapirkto sardīņu kārbām, griķu paku krājumiem un makaronu rezervēm, sabiedrībā nav uznākusi melnā izmisuma stunda – valda apmierinājums ar valdību. Vīlušies tie, kas sacīja – tas ir kā āmen baznīcā, ka vairākuma koalīcija piecu partiju sastāvā, kur vienam bez mitas ir cemme uz otru, būs trakomāja.
Kas savulaik meta kauliņus par Kariņa sastādītās komandas likteni, apgalvojot, ka “šitie ilgi kopā neturēsies”, spiesti atzīt, valdība funkcionē, spēj risināt sarežģītus jautājumus, netaisās atkāpties, demisionēt un nolikt vēlētāju dotās pilnvaras. Latvijā nekur nekas nedeg zilās liesmās, pašā sliktākajā gadījumā ar administratīvi teritoriālo reformu neapmierinātie laucinieki pāris vietās ar desmit traktoriem uzmanīgi bloķēs starptautiskās autotrases braucamās daļas vienu pusi.
Rosīgi strādā premjerītis feinais Krišjānis Kariņš, ministriju vadībā augstu kotējas neaizvietojamie speciālisti no Nacionālās apvienības, liberālo kanti tur “Attīstībai/Par” pārstāvji, ar biedriem beidzamā kumosā gatavi dalīties “KPV LV” jaunie politiķi, ar sparu raujas populārais vīrs, galvenais Latvijas vadītājs, augstu ideālu JKP līderis Jānis Bordāns.
Krišjānīša valdīšanai alternatīvas nav!
Jo – kas notiktu ar Latviju un tās apdzīvotājiem, ja piepildītos savulaik biznesmeņa Šlesera ģenerētais un ievērojamā latviešu publicista Toča viltīgi iecerētais un (vēlāk par priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem sodītā) avīzē “Dienas Bizness” izfantazierētais plāns, ka spēki pie varas jāpamaina un jāaizvieto ar saskaņiešiem un “KPV LV” jauniešiem? Tādā kreisi internacionālistiskā grupējumā, kurš kooperējas ar Maskavu, darbotos dažādi vektori, kas varētu neatbilst valstī pieņemtajam nacionālās drošības līmenim, un Latviju ātri vien izslēgtu no Eiropas Savienības, pārceltu uz Austrumzemju apvienību.
Paldies Dievam, tāda iespēja palikusi aiz muguras kā šausmīgs murgs, un nākotnē iezīmējas tautu nomierinošs, cerīgāks skats. Cilvēki priecājas arī par to, ka neīstenojās prezidenta Vējoņa otrā izvēle un nekas vairāk par spožu ierakstu CV “2018. g. nominēts Ministru prezidenta amatam” netika deputātam Aldim Gobzemam.
Nē un vēlreiz nē! – noskurinās mierīgie iedzīvotāji par Gobzemu premjera krēslā.
Pašlaik Aldis, opozīcijas redzamākais frontmens, darbojas kā internetā lasāmo artiķeļu autors, taču vēlētāji saprot, ka nepiekāpīgā opozicionāra biežais pieteikums – ja nespēj tu, tad palaid mani, draugs! – ir bezcerīgā atstatumā no varas kloķiem nokļuvušā saucēja balss tuksnesī. Tomēr nenoliedzami, Gobzema kunga eksistence Saeimā dara mūsu pasauli krāsaināku.
Pretinieku – orangutanu un zirgaģīmju – brutāla pretdarbība, kas nereti varētu beigties ar salauztu roku, uzsistu zilumu vai izdauzītiem zobiem, drošsirdīgo Aldi nenobaidīs. Tagadējais politiķis ir atteicies no advokāta darba, lai palīdzētu cilvēkiem, un, jau būdams advokāts, Gobzems bija izpalīdzīgs, nesavtīgs nabago aizstāvis un draugs. Dzīve opozīcijā nav medusmaize, bet ļoti ticams, ka iemīļotais dep. Gobzems ieies Latvijas vēsturē kā vīrs ar nerimtīgu darbošanās garu.
