Foto: © vladthefool – Fotolia.com

Latvijā plānākais sociālais spilvens ES 0

Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai ir zemākie starp Eiropas Savienības (ES) valstīm, liecina otrdien publiskotie ES statistikas biroja “Eurostat” dati par 2011.gadu.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ikviens iemīlas šajās zodiaka zīmēs: zvaigznes tās dēvē par absolūti burvīgākajām
Kokteilis
Didrihsone pēc dzimšanas dienas svinībām kādā atpūtas kompleksā piesavinājusies svešu mantu un ar to gozējas kameras priekšā
Gandrīz 400 līķu sadalīšanās stadijā – krematorijā atklāj baisu skatu
Lasīt citas ziņas

Ziņojumā apskatītajā gadā Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai, tostarp pensijām, bērnu pabalstiem, slimības un bezdarba pabalstiem, veidoja 15,1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), salīdzinot ar 17,8% 2010.gadā.

Otri zemākie sociālās aizsardzības izdevumi 2011.gadā bijuši Igaunijā – 16,1% no IKP, bet trešajā vietā ierindojas Rumānija, kas sociālajai aizsardzībai 2011.gadā veltīja 16,3% no IKP. Lietuva ar 17% no IKP ierindojas ceturtajā vietā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Visaugstākie sociālās aizsardzības izdevumi ir Dānijā – 34,3%, Francijā – 33,6% un Nīderlandē – 32,3% no IKP.

ES vidēji sociālās aizsardzības izdevumi veido 29,1% no IKP.

Atšķirības sociālo izdevumu līmenī atspoguļo gan dzīves līmeņa atšķirības, gan atšķirīgas sociālās aizsardzības sistēmas un dažādas demogrāfiskās, ekonomiskās, sociālās un institucionālās struktūras, norāda “Eurostat”.

Kopā Eiropas Savienībā 45,7% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem veidoja izdevumi vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijām, 37,1% – izdevumi slimības, veselības aprūpes un invaliditātes pabalstiem, 8% – izdevumi ģimenes un bērnu pabalstiem, 5,6% – izdevumi bezdarba pabalstiem un 3,6% – izdevumi pabalstiem mājokļiem un sociālās atstumtības mazināšanai.

Latvijā vecuma un apgādnieku zaudējumu pensiju izmaksas 2011.gadā veidoja 54,9% no sociālās aizsardzības izdevumiem, kas ir ceturtā lielākā proporcija starp ES valstīm.

Igaunijā šis rādītājs ir 44% un Lietuvā 44,1%, kas ir tuvu vidējam ES līmenim.

Starp ES valstīm šajā jomā izmaksas ir ļoti atšķirīgas – Polijā vecuma un apgādnieku zaudējumu pensiju izmaksas veido 61,3% no sociālajiem izdevumiem, bet Īrijā 23,4%.

Latvijā maksātie slimību, veselības aprūpes un invaliditātes pabalsti veido 30% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem, kas ir otrs zemākais līmenis starp ES valstīm.

Reklāma
Reklāma

Vislielākais slimību, veselības aprūpes un invaliditātes pabalstu īpatsvars ir Horvātijā – 51,1% no IKP, bet vismazākais Kiprā – 26% no IKP.

Igaunijā šis rādītājs ir 39,4% un Lietuvā 37,3%, kas ir tuvu vidējam ES līmenim.

Pabalstos ģimenēm un bērnu kopšanai Latvijā 2011.gadā tika izmaksāti 7,6% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem, kas atbilst vidējam ES līmenim.

Vismazāko sociālā budžeta daļu bērna pabalstos izmaksājusi Nīderlande – 4%, bet vislielāko daļu Luksemburga – 16,5% no visiem pabalstiem.

Igaunijā šis rādītājs ir 12,4%, kas ir ceturtais augstākais līmenis, un Lietuvā 10,4%, kas ir desmitais augstākais rādītājs starp ES valstīm.

Bezdarba pabalsti Latvijā 2011.gadā veidoja 4,8% no visiem sociālā budžeta izdevumiem, kas ir sestais augstākais līmenis.

Vismazāko sociālā budžeta daļu bezdarbnieku pabalstos izmaksājusi Polija – 1,5%, bet vislielāko daļu Spānija – 14,6% no visiem pabalstiem.

Igaunijā šis rādītājs ir 2,9%, kas ir septītais mazākais līmenis, un Lietuvā 3,4%, kas ir devītais zemākais rādītājs starp ES valstīm.

Pabalsti mājokļiem un sociālās atstumtības mazināšanai Latvijā veidoja 2,7% no visiem sociālās aizsardzības izdevumiem, kas ir tuvu vidējam līmenim starp ES valstīm.

Vislielākais mājokļu pabalstu īpatsvars reģistrēts Kiprā – 11,4%, bet vismazākais Itālijā – 0,3% no visiem pabalstiem.

Igaunijā šis rādītājs ir 1,2%, kas ir ceturtais mazākais līmenis, un Lietuvā 4,7%, kas ir sestais augstākais rādītājs starp ES valstīm.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.