Lasītājs izvēlas, viņaprāt, interesantākos rakstus 0
Aleksandrs Caune ir rīdzinieks, bet “Latvijas Avīzi” regulāri abonē vairāk nekā desmit gadus. Pirms tam lasījis “Dienu”, taču reiz rokās nejauši trāpījusies “LA”. A. Caune: “Lasot salīdzināju – “Dienā” milzīgi virsraksti, kas aizņem daudz vietas, bet “LA” publicēja daudz īsu ziņu par to, kas notiek Latvijā. Ar to jūs pierādījāt, ka esat labākie, un tagad “LA” ir mana avīze.”
Kuri raksti pēdējo dienu numuros piesaistījuši lasītāja uzmanību?
A. Caune: “Piektdienas, 3. janvāra, numurā “LA” slejās interesants bija Daces Skreijas un Indras Lazdiņas materiāls “Investīcijas no Krievijas”. Tā kā labi pazīstu krievisko vidi – esmu politrepresētais, daudzus gadus pavadījis Mordovijas lēģeros – skeptiski vērtēju Krievijas investorus, uzskatot, ka viņu ienākšana Latvijā ir pat bīstama mūsu tautsaimniecībai. Lai atceramies Krājbankas un “Liepājas metalurga” piemērus.
Pirmdienas, 6. janvāra, numurā iepriecināja iecienītā Agra Liepiņa komentārs “Preambula”. Lasot to, katrs teikums bija kā atspirdzinošs dzēriens, ko malkot ar lielu baudu. Šajā pašā lappusē Franka Gordona kārtējais raksts “Putinisms un kimūnisms”. F. Gordona priekšā mums, latviešiem, jānoņem cepure. Rubrikā “Redakcijas viesis” iepazinos ar Ausmas Cimdiņas atbildēm intervijā “Politikā pagaidām iesildos”. Teikšu tā – profesore cenšas pārliecināt, ka krievu okupanti mums jau ir aiz muguras, lai gan patiesībā tepat vien aiz loga.
Otrdienas, 7. janvāra, avīzē vairākkārt pārlasīju Aivara Sluča rakstu “Čekas maisi”. Turpat blakus lielā intervija ar redakcijas viesi politologu Andreju Berdņikovu. Viņš tagad cenšas sevi mazgāt baltu, jo bija iesaistījies Lindermana partijā. Neticu viņam! Tas vēlreiz pierāda, ka notiek netīra spēle. Tieši no “Latvijas Avīzes” uzzinu, ka šis pētnieks doktors atkal ir mainījis savu kažoku.”
