Latvijas upes aizaug 2
Ūdens līmenis paaugstinās vien Daugavā pie Jēkabpils, savukārt pārējā upē ūdens līmenis pazeminās ar intensitāti 1–7 cm diennaktī.
Citās Latvijas upēs ūdens līmenis lielākoties pazeminās, atsevišķos posmos svārstās. Ūdenstilpēs attīstās ūdensaugi, daudzviet aizauguši ne tikai krasti, bet arī upe visā tās šķērsgriezumā.
“Baltijas jūras reģionā pārlieku lielais slāpekļa daudzums ir viens no galvenajiem eitrofikācijas jeb aizaugšanas izraisītājiem. Nozīmīgākā slāpekļa plūsma uz tā dēvētajiem dabas ūdeņiem nāk no pārrobežu avotiem. Galvenais slāpekļa piesārņojums nāk no Krievijas, Baltkrievijas caur Daugavu, no Lietuvas caur Lielupi, Ventu un Bārtu. Ūdeņiem piesātinoties ar augu barības vielām, tiek veicināta upju un ezeru aizaugšana un to kvalitātes samazināšanās,” norāda Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Iekšzemes ūdeņu nodaļas vadošais speciālists Emīls Rubīns.
Lai Rīgas līcī samazinātu slāpekļa daudzumu, ko rada lauksaimniecība un rūpniecība, Latvijā veidos virtuālu rīku slāpekļa plūsmu modelēšanai. Ar to varēs identificēt galvenās slāpekļa plūsmas, tā avotus un izvērtēt slāpekļa plūsmu samazinošos pasākumus. Gada laikā Rīgas līcī ieplūst aptuveni 67 000 tonnu slāpekļa, kas būtiski ietekmē ūdenstilpju aizaugšanu un pazemina ekoloģisko kvalitāti gan iekšzemes ūdeņos, gan arī Baltijas jūrā.
