Tikai eksāmenam nevar uztrenēt 8
Lai skolotāji varētu koncentrēties uz vienu skolēnu vecuma grupu, daļa latviešu valodas skolotāju strādā tikai 1. – 3. klasē, vēl daļa no 4. līdz 6. klasei, bet citi – tikai 7. – 9. klasē un vidusskolā. Latviešu valodas skolotāja Inga Sokolova, kura pirms septiņiem gadiem saņēmusi Ata Kronvalda balvu par izcilu darbu ar talantīgajiem skolēniem un zinātniski pētniecisko darbu vadīšanu, māca tikai vidusskolēnus. Jautāta, kā izdodas panākt, ka skolēni latviešu valodu apgūst daudz labāk, viņa atbild: “Tas ir ļoti vienkārši. Ir metodika un ir metodiskais pamatojums.” Skolotāja uzsver: 11. vieta valstī pēc eksāmenu rezultātiem ir “ļoti pamatota”. Savu 18 gadu ilgo pieredzi, mācot latviešu valodu krievu skolā, I. Sokolova iekļāvusi promocijas darbā un cer drīzumā iegūt doktora grādu pedagoģijā. Viņa uzsver: saviem skolēniem māca vairs ne tik daudz valodu, cik, piemēram, mediju pratību, lai viņi būtu spēcīgi teksta analīzē, lai kritiski spētu izvērtēt visu, ko redz, dzird un lasa. I. Sokolova māca veidot arī precīzus teikumus bez liekiem vārdiem un konstrukcijām.
Runājot par latviešu valodas centralizēto eksāmenu, I. Sokolova pauž pārliecību, ka tam nevar uztrenēt tā, lai rezultāti būtu tiešām labi. Viņa arī pati jau desmit gadus labo eksāmenu darbus, un tajos ļoti labi varot redzēt, vai skolēns ir “uztrenēts un zina tikai fragmentāri” vai arī pārzina valodu “pēc būtības un zina kopainu”. “Komatus daudzmaz var iekalt, bet ne domāšanas loģiku un kultūras kontekstu, kas ir nepieciešams eksāmena otrajā daļā,” teic I. Sokolova.
“Ir jāiegulda milzīgs skolotāja darbs, lai turētu līdzi latviešu skolām, lai skolēni kvalitatīvi uzrakstītu sacerējumu un analizētu tekstu. Analīzei dotie teksti parasti ir ļoti sarežģīti,” piebilst L. Meinerte.
