Jau 2013. gada 28. martā Brūvere kopā ar mērniekiem un dēlu nomērījuši it kā pareizo robežu. Pārvietota arī kupica – toties par to Krētainis vērsies policijā, jo mērīšana notikusi bez viņa piedalīšanās. Situācija ar šo kupicu joprojām nav juridiski atrisināta. Brūvere teic, ka nav varējusi šai lietai pieķerties, jo ilgstoši slimojusi. Savukārt mežniecība nevar aprēķināt zaudējumus, kamēr nav atrisināts robežstrīds. To var izdarīt tikai Zemes dienests ar ļoti precīziem mērījumiem un lēmumu. Tas nebūs vienkārši, jo, vadoties pēc iepriekš dabā esošās kupicas, iemērītas platības Krētainim, turklāt viņš robežmalā, kas pēc svaigi ieraktās (atjaunotās) kupicas vadoties, nepieder viņam, jau iestādījis eglītes… 12
“Katram jau gadās sava uts, arī Krētainim, bet kā mežzinis neredzu notikušajā viņa vainu. Tikai, kā jau teicu, vienīgi nevajadzēja viņam savākt tos pāris Brūveres bērzus, kas bija ieliekušies robežstigā,” vērtē Viļumsons.
Tomēr ar to vien Brūveres nedienas nebeidzās. 2015. gada augustā pie viņas ieradās policija, lai runātu par kriminālprocesu pret viņu. Izrādās, ka 2013. gada 30. jūnijā Viļumsons konstatējis, ka kundzes mežā nelikumīgi nocirsti 5,31 kubikmetrs koku: četri bērzi, pa pieciem ozoliem un liepām, 10 egles, 16 apses. Kundze nenoliedz, ka likusi iet dēliem uz mežu: bet ne jau cirst augošus kokus, bet savākt bebru nograuztos. Mežzinis tomēr paliek pie sava: cirsti augoši koki.
“Bebri tajā vietā nemaz nedzīvo. Mežs tajā laikā piederēja Brūveres meitai, kas bija ārzemēs, tāpēc vērsos policijā. Tagad mežs pieder Ārijai Brūverei. Policija kriminālprocesu ir izbeigusi, un droši vien pareizi, jo liels kaitējums nav nodarīts, bet es uzliku iespējami mazāko administratīvo sodu – 30 eiro. Viņa ar to nav apmierināta,” stāsta mežzinis.
Brūvere lēmumu pārsūdzēs, jo gan kriminālprocess pret viņu ir izbeigts, gan viņas vaina nav pierādīta, gan notikuma laikā viņa nebija meža īpašniece, gan kaitējums nevienam nav nodarīts.
