Anglietes ieguvušas pirmo futbola titulu kopš Pasaules kausa 1966. gadā 0
Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Labots apmeklētības rekords, spēli izšķiroša tiesnešu kļūda un gaviles futbola dzimtenē – Eiropas futbola čempionāta sievietēm fināls atstājis vēsturē paliekošus ierakstus. Anglija papildlaikā ar 2:1 pārspēja Vāciju.
Spēle ar roku
Sievietēm spēcīgākā Eiropas komanda tiek noskaidrota kopš 1984. gada, un šis bija 13. finālturnīrs. Nospiedoša dominance Vācijai, kas par čempionēm kļuvusi astoņas reizes, turklāt uzvarot visos astoņos finālos.
Devīto pūķa galvu nocirst neļāva Anglija, kuras labā otrajā puslaikā skaistus vārtus izgājienā vienatnē pret vārtsardzi guva Ella Tūna, bet 110. minūtē soda laukumā izveicīgi nospēlēja Hloja Kellija, izceļoties pirmo reizi turnīrā.
Abas galvenās varones laukumā nāca otrajā puslaikā, Tūna ikdienā spēlē Mančestras “United”, bet Kellija – Mančestras “City”. Vācietēm izcēlās Lina Magulla.
Vemblija stadionā Londonā spēli vēroja 87 192 skatītāji, kas ir Eiropas čempionātu rekords kā sievietēm, tā vīriešiem. Dīvaini, bet šogad trīs visvairāk apmeklētās spēles Eiropā bijušas sieviešu futbolā, jo divas “Barcelona” spēles sapulcēja vairāk nekā 90 tūkstošus līdzjutēju.
Vīriešiem Eiropas čempionāta labākais rādītājs turas kopš 1964. gada – toreiz Madridē Spānijas un Padomju Savienības spēli vēroja 79 115 fani.
Anglijas futbolam šis ir pirmais tituls kopš Pasaules kausa 1966. gadā.
Interesanti, ka toreiz angļi finālā papildlaikā pārspēja tieši Vāciju. Futbola dzimtenē svinības, bet Vācijā plaša uzmanība pievērsta epizodei pirmajā puslaikā, kad vācietēm par labu netika piešķirts 11 metru soda sitiens par spēli ar roku soda laukumā. G
alvenajai tiesnesei ukrainietei Katerinai Monculai videokolēģes nenorādīja uz nepieciešamību skatīties atkārtojumu.
“Ja es būtu bijis videotiesnesis, sauktu galveno skatīties epizodi. Manā skatījumā, šo epizodi nevar traktēt kā aizsarga spēli – tad bumba trāpa partnerim pa roku, par ko nav jānozīmē 11 metru soda sitiens. Uzskatu, ka te bija spēle ar roku un 11 metri, jautājums par kartīti – dzeltenā vai sarkanā,” “Latvijas Avīzei” atzina viens no Latvijas labākajiem tiesnešiem, vēloties palikt anonīms.
Latvietes ārzemēs
“Emocijām bagāts fināls, apmeklētības rekords un noteikti augusi sieviešu futbola popularitāte,” sacīja Latvijas sieviešu izlases galvenā trenera Romāna Kvačova asistente Liene Vāciete, kura vada Latvijas U-15 un U-17 meiteņu izlases. “Man ļoti patika ceturtdaļfināls Anglija pret Spāniju, mājinieces bija iedzinējos, bet pierādīja komandas spēku, ar maiņām pastiprināja spēli un izspruka. Viņas šo titulu pelnījušas, ļoti interesanta komanda, spēcīgs treneru korpuss. Pēdējos gados Anglija progresējusi, un jau pirms čempionāta domāju, ka viņām varētu izdoties.”
Vāciete uzskata, ka sieviešu futbols desmit gadu laikā ļoti audzis, īpaši tehniskā un taktiskā sagatavotība: “Var just, ka saistošs arī tiem, kas līdz šim sekojuši tikai vīriešu futbolam. Paskatoties finālturnīra spēles, saprot, ka daudz neatšķiras, ir pat vairāk emociju.”
Latvijas izlase ar Angliju ir vienā grupā Pasaules kausa kvalifikācijā, un pagājušā gada rudenī lauvenes, kā sauc šo komandu, nežēloja latvietes – mājās 0:10, izbraukumā 0:20. Šis ir tikai otrais atlases turnīrs, kas notiek tāpat kā vīriešiem, proti, visas komandas ir kopā un nav priekškvalifikācijas.
“Labi, ka mūsu spēlētājām ir iespēja spēlēt pret tāda līmeņa komandām. Lai arī kāds ir rezultāts, jāspēlē pret labākajiem, lai redzētu, kādā virzienā jāstrādā. Ja nespēlēsim, nekad realitāti neapzināsimies. Tā bija sāpīga pieredze, bet redzējām, uz ko jātiecas,” uzskata Liene Vāciete. Viņa domā, ka nākotnē aiza līdz labākajām izlasēm samazināsies.
Lielākā daļa no Latvijas izlases pamatsastāva spēlētājām ikdienā spēlē ārzemēs – Polijā, Islandē, Zviedrijā, Itālijā. Iepriekšējā sasaukumā jūnijā bija astoņas leģionāres.
“Cik zinu, visas ārzemēs esošās meitenes spēlē tikai futbolu un papildus neko nedara. Tā izteikti gan nevar teikt, ka viņas ir profesionāles, bet ir ievirze uz to, jo šie ir pirmie soļi un tas nav pats augstākais līmenis, bet iztiku pelna ar futbolu,” norāda Vāciete, kura agrāk arī pārstāvēja Latvijas izlasi.
“Labi, ka spēlētājām ir šādas iespējas, jo viņas tur iegūst pieredzi labākā līmenī nekā Latvijas čempionāts, individuāli progresē, trenējas augstākas intensitātes režīmā, lielākajai daļai ir spēles laiks. Taču nevar teikt, ka Latvijā atgriežas jau krasi spēcīgākas.”
Latvijas sieviešu čempionātā piedalās septiņas komandas, pārliecinošā vadībā esot “Rīgai”. Faktiski tā ir tā pati “Rīgas Futbola skola”, kas dominēja iepriekšējos gados, tikai zem citas izkārtnes.
Otrajā vietā atrodas “Metta”. Metiešiem savulaik bija mērķis kļūt par Latvijas čempioniem, un jāteic, ka sieviešu konkurencē klubs no titula nav tālu.
