Leģendārā Orleānas jaunava: septiņas mīklas vēsturniekiem 1
Katrā ciemā pa pareģim
1431. gada 30. maijā – tieši pirms 585 gadiem – uz sārta sadedzināja Orleānas jaunavu Žannu d’Arku. Vai viņa bija ragana, kā to pasniedza inkvizīcijas tiesa, vai svētā, jo galu galā tika kanonizēta – jo grūti noticēt, ka vienkārši slima pusaudze būtu spējusi paveikt to, ko paveica Žanna, paliekot cilvēces kolektīvajā atmiņā un iedzīvojoties arvien jaunos un jaunos mākslas darbos…
Žannas dzimšanas datums nevienā hronikā nav precīzi fiksēts – tajā laikā dzimšanas apliecības neizsniedza, taču viduslaiku vēstures speciālisti aprēķinājuši – Orleānas jaunava dzimusi 1423. gadā turīga zemnieka ģimenē Francijas ziemeļaustrumos, nelielā ciematā Domremī un agrā bērnībā ne ar ko nav atšķīrusies no savām vienaudzēm. Spriežot pēc tiesas pierakstiem, kuri, kā var saprast, ir saglabājušies, Žannas dzīve mainījās 13 gadu vecumā, kad viņa sāka dzirdēt Dieva vēstis. Jāpiezīmē, ka tas pats par sevi 15. gadsimtā nebija nekas neparasts – katrā sevi cienošā ciematā bija jābūt kādai svētā relikvijai un savam pareģim. Taču, protams, ne katram pareģim eņģeļi vēstīja, ka viņam vai, vēl mazāk ticams, viņai, lemts uzvarēt karu un celt tronī Francijas karali…
Kādas mīklas vēsturniekiem vēl joprojām uzdod Žannas d’Arkas visiem it kā tik labi zināmā dzīve? Lūk, dažas no tām.
