Lībiešu ciemu meklējumos 1
Par Līvu krastu tiek uzskatīta aptuveni 60 kilometrus gara un divus līdz piecus kilometrus plata Baltijas jūras piekraste no Kolkas līdz Ventspilij, kurā atrodas 12 seno lībiešu ciemi. Tagad gan tur nevienu lībiski runājošu cilvēku vairs neatrast. Laika plūdums darījis savu – tik vien kā palikuši lībiskie ciemu nosaukumi, 1939. gadā uzceltais Lībiešu tautas nams Mazirbē un kultūrvēsturiskā noskaņa, kas gūstama, nesteidzīgi pastaigājoties pa mazapdzīvotajiem ciemiem.
Lībiskais, kas virmo gaisā
“Es ieteiktu šurp braukt, lai izbaudītu lībiešu ciemu gaisotni, jo lībieši nu satiekami tikai kapos,” skumji rezumē Kolkas iedzīvotāja Baiba Šuvcāne. “Lai gan lielākā daļa ciematnieku vecākās paaudzes ir lībiešu pēcteči, taču līvu kopiena, kas palīdzēja kopt tradīcijas, ir izirusi. Piemēram, Kolkai tuvākajā Vaides ciemā pirmskara laikā bija 20 saimniecības, bet nu pastāvīgi dzīvo vien divas ģimenes. Vasarā, īpaši nedēļu nogalēs, gan manāma rosība teju vai katrā otrajā mājā, taču ziemā te valda klusums. Un tas vērojams gandrīz visos lībiešu ciemos, izņemot Mazirbi, kas izsenis bijusi rosīgāka, pateicoties gan izdevīgajai atrašanās vietai ceļu krustpunktā, gan lībiešu kultūras saglabāšanas centieniem. Ceļotājiem jāsaprot, ka senatnīgo šeit var noķert tikai aiz astes, varbūt sajust gaisā te valdošajā mierā un klusumā, ja esi tam atvērts, staigājot kājām pa ciemiem vai iekšējo meža ceļu no Kolkas līdz Mazirbei. Iespējams, Košragā ir saglabājusies vislībiskākā vide.”
Košrags ir arī valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis, viens no sešiem Latvijā, kas kandidēja uz iekļaušanu Pasaules kultūras mantojuma sarakstā. Te šobrīd ir vairāk nekā desmit māju, tomēr pastāvīgi tiek apdzīvotas tikai dažas.
