Līdzās Vecrīgai un Strūves loka punktiem 0
Iekļaušanai UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iesniegts pieteikums transnacionālai sērijveida nominācijai “Vikingu laika pieminekļi Ziemeļeiropā”, kuru veidoja vairākas valstis, tostarp no Latvijas iekļaujot Grobiņas arheoloģisko ansambli, pavēstīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Katrīna Kukaine.
Islandes, Vācijas, Dānijas, Norvēģijas un Latvijas pārstāvji otrdien Parīzē UNESCO Pasaules mantojuma centra direktoram Kišorem Rao pasniedza sagatavoto nominācijas dokumentāciju.
Pieteikums gatavots kopš 2010. gada. Latviju pārstāv Grobiņas arheoloģiskais ansamblis – Grobiņas apmetne un senkapi, kas pašlaik ir valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļi, iekļauti UNESCO Pasaules mantojuma Nacionālajā sarakstā un kur saglabājušās Ziemeļeiropai nozīmīgas vikingu laika liecības.
Nomināciju veido zinātniski svarīgākās vikingu laika vietas, kurām ir vitāla nozīme cilvēces vēsturē. Nominācijā ietvertās septiņas mantojuma vietas veido vikingu laika ziemeļnieku apdzīvoto kodolu. Visas nominētās vietas ir arheoloģiskie pieminekļi, kas veidojušies laika periodā no 8. līdz 11. gadsimtam.
Iekļaujot Grobiņas arheoloģisko ansambli šajā nominācijā, bija iespēja to salīdzināt un sasaistīt ar tādiem pasaulē ļoti labi pazīstamiem vikingu kultūras pieminekļiem, kā, piemēram, Jellinge un Trelleborga (Dānija), Hedebjū un Danevirke (Vācija), Tingvelira (Islande), Vestfolda un Hilestāde (Norvēģija), kas kopā ar Latviju veido nomināciju “Vikingu laika pieminekļi Ziemeļeiropā”. Grobiņas pieminekļi nominācijā ieņem nozīmīgu vietu, atspoguļojot vikingu laika starpkultūru sakarus un sniedzot ziemeļnieku aizjūras apmetņu paraugu.
Nominācijas vērtēšana ilgs līdz 2015. gadam, kad Pasaules mantojuma komiteja pieņems lēmumu par tās iekļaušanu Pasaules mantojuma sarakstā. Pašlaik Latvija Pasaules mantojuma sarakstā ir pārstāvēta ar Rīgas vēsturisko centru un diviem Strūves ģeodēziskā loka punktiem Jēkabpils novadā.
