Līdzmaksājumi dzen parādos pacientus un slimnīcu 0
Vairāk nekā 60 000 pacientu Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai vairāku gadu garumā palikuši parādā 4,5 miljonus eiro. Šogad pirmajā pusgadā parāds jau sasniedzis 300 000 eiro.
Slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Inguna Potetinova pastāstīja, ka ārstniecības iestāde atļauj pacientiem veikt atliktos maksājumus, kā arī norēķināties pa daļām. Šo iespēju izmantojot daudzi slimnieki.
Kā liecina ārstniecības iestāžu novērojumi, daudzi pacienti nespēj samaksāt par ārstēšanu lielā pacientu līdzmaksājuma dēļ.
Kā sokas ar pacientu parādu piedzīšanu? “LA” aptaujā slimnīcas
Lāsma Sīle, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mārketinga un komunikācijas daļas vadītāja:
“Šā gada analīze rāda, ka pacientu parādi pieaug. Slimnīca mēnesī neieņem aptuveni 35 līdz 40 tūkstošus eiro. Lielāko daļu no kopējā parāda veido pacientu līdzmaksājumi.
Noteikti jāpiemin neatliekamās medicīnas pakalpojumu sniegšana, jo parādnieku īpatsvars par tiem ir pat līdz 65 procentiem. Slimnieks, vēršoties pēc palīdzības neatliekamā kārtā, nereti ir pārliecināts, ka nekas nebūs jāmaksā, un nezina, ka ir jāveic pacientu iemaksas par izmeklējumiem, ārsta konsultāciju un medicīniskajām manipulācijām. Ja medicīniskā palīdzība ir ambulatora, tad pacientam par saņemto ārstēšanu ir jāsamaksā. Pacients par to tiek informēts, un, saņemot izrakstu, tiek izsniegts arī rēķins.
Krietni labāka finansiālā situācija ir maksas pakalpojumos – no tiem apmaksā 95 procentus. Lai samazinātu maksas pakalpojumu parādus, slimnīca pagājušajā gadā ieviesa priekšapmaksu plānotajai ārstēšanai. Pacients pirms iestāšanās stacionārā tiek iepazīstināts ar izmaksu aprēķinu jeb tāmi. Aptuveni 10% no parāda apjoma skar grūti identificējamas personas – bezpajumtniekus. Arī ārzemju pacientiem, kuriem nav Eiropas Veselības apdrošināšanas kartes, bet tiek sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība, rodas problēmas ar savlaicīgu rēķina samaksu. Lai uzlabotu pacientu identificēšanu, aprobācijas kārtībā jau vairākus mēnešus esam ieviesuši biometrisko datu jeb pirkstu nospiedumu izmantošanu pacientu identificēšanai, izmantojot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datus ar pirkstu nospiedumiem. Slimnīca sadarbojas ar parādu piedzinēju pakalpojumu sniedzējiem, kas strādā ar debitoriem. Šīs sadarbības efektivitāte ir atkarīga no slimnīcas sniegto datu operativitātes, precizitātes un ieguldītā cilvēku resursa.”
Reinis Joksts, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs:
“Slimnīcai 5900 personas vairāku gadu laikā ir palikušas parādā 320 000 eiro. Ja pacients nespēj samaksāt uzreiz pēc ārstēšanas, tad slēdzam ar viņu vienošanos un atļaujam norēķināties pa daļām divu nedēļu laikā. Sadarbojamies gan ar parādu piedzinējiem, gan arī sociālo dienestu. Jāpiebilst, ka pašvaldība pensionāriem sedz pacientu iemaksas.”
Uģis Muskovs, Vidzemes slimnīcas valdes priekšsēdētājs:
“Esam aprēķinājuši, ka iespējamais parāds ir 30 līdz 40 tūkstoši eiro. To veido tie slimnieki, kas, visticamāk, par ārstēšanu nesamaksās. Mēs pacientiem skaidrojam, ka par ārstēšanu ir jāsamaksā tajā dienā, kad izrakstās no slimnīcas. Tiem, kuri nespēj samaksāt uzreiz, tiek atļauts to izdarīt mēneša laikā. Pacients tiek brīdināts, ja nesamaksās, būs darīšana ar parādu piedzinējiem. Slimnīca ir noslēgusi līgumu ar divām parādu piedzinējfirmām, un slimniekam tām ir jāmaksā vēl septiņi procenti no piedzenamās naudas summas. Pāris tūkstošus gadā parādu piedzinējiem samaksā arī slimnīca.
Visvairāk parādnieku ir tieši par stacionārā sniegtajiem medicīnas pakalpojumiem. Līdzko tika samazināts līdzmaksājums no 13 eiro līdz 10 eiro, parādnieku skaits sāka nedaudz rukt. Tomēr katru gadu slimnīca noraksta vairākus tūkstošus eiro, jo parādnieks ir miris vai nav ilgstoši samaksājis par saņemto ārstēšanu. Diemžēl no mantiniekiem parādu nav ļauts piedzīt.”
Ivars Zvīdris, Jēkabpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs:
“Pacienti slimnīcai palikuši parādā 210 tūkstošus eiro. Ir tādi, kas patiešām nespēj samaksāt, bet ir arī nekaunīgi slimnieki, kuri vienkārši nevēlas maksāt. Baidoties iekļūt “melnajā” sarakstā, viņi tomēr pēc ilgstošākām pārrunām samaksā. Skaidrs, ka parādu cēlonis ir lielie pacientu līdzmaksājumi, kas Latvijā ir augstākie starp visām Eiropas Savienības valstīm. Tie dzen parādos pacientus, bet pacienti – slimnīcu.
