Likvidē tos, kas slēpjas aiz “čaulas”: cik firmas šogad jau izslēgtas no Uzņēmumu reģistra? 0
Nepatiesu ziņu sniegšana par patieso labumu guvēju draud ar kriminālatbildību, brīdina Uzņēmumu reģistrs.
Līdz šim patiesos labuma guvējus (PLG) atklājuši 83% visu juridisko personu. Šogad no Uzņēmumu reģistra (UR) izslēgti 413 augsta riska SIA. PLG jāatklāj, lai nodrošinātu caurspīdīgumu uzņēmējdarbībā un cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Pienākums atklāt PLG ir spēkā kopš 2017. gada decembra. “Tagad esam situācijā, kad lielākā daļa uzņēmumu ir atklājuši patiesos labuma guvējus vai arī tie izslēgti no reģistra. Daļa vēl sniedz informāciju vai apstrīdējuši UR lēmumus, bet kopumā esam tikuši galā ar augsta riska uzņēmumiem,” stāsta UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Kopumā viņa secina, ka uzņēmējdarbības vide Latvijā ir samērā caurspīdīga un uzņēmēji – godprātīgi.
Par to liecinot fakts, ka par lielāko daļu uzņēmumu – 91 tūkstoti SIA – PLG informācija reģistram jau bija iesniegta un to bija iespējams reģistrēt uz noklusējuma pamata. Arī vairākums uzņēmumu ar sarežģītām īpašnieku ķēdēm esot godprātīgi pildījuši informācijas par PLG atklāšanu pienākumu.
Tajā pašā laikā iezīmējusies skaitliski neliela grupa uzņēmumu, kuri ignorēja reģistra aicinājumus atklāt PLG. Šie uzņēmēji brīdināti gan tieši, gan pastarpināti ar mediju, uzņēmēju organizāciju un VID EDS palīdzību. Secināts, ka likvidācija tieši dēļ PLG neatklāšanas nav skārusi reālus, strādājošus uzņēmumus, bet tukšas, pamestas čaulas.
Ko darīt, redzot neatbilstošu informāciju? Ja patiesais labuma guvējs atklāj kļūdas par sevi vai pārrakstīšanās kļūdas, viņam jāvēršas UR.
Ja rodas aizdomas par kriminālnoziegumu, tad jāvēršas Valsts policijā (VP).
VP Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizlūkošanas vadības pārvaldes galvenais inspektors Kristaps Kalniņš pastāstīja, ka VP šobrīd veikusi izmeklēšanu aptuveni 68 kriminālprocesos, kuros iesaistīti patiesā labuma guvēji un ir aizdomas, ka šie dati norādīti nepareizi. Šie procesi uzsākti pēdējo trīs gadu laikā, un līdzšinējā prakse rāda, ka lielākā daļa no tiem uzsākti, pamatojoties uz iepriekš izmeklētiem noziedzīgiem nodarījumiem.
Puse no sāktajiem procesiem atrodas izmeklēšanā VID, un, visticamāk, tie saistīti ar noziedzīgiem nodarījumiem nodokļu jomā.
Kalniņš norāda, ka Latvijas valsts, pamatojoties uz EP noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas dienesta ekspertu “Moneyval” rekomendācijām, veikusi izmaiņas likumdošanā un veiktas izmaiņas arī sodu bardzības pastiprināšanā. Iemesls – padarīt Latvijas biznesu skaidrāku, caurskatāmāku un cīnīties ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kur viens no variantiem ir PLG slēpšana.
Kalniņš prognozē, ka nākamā gada otrajā pusē, iespējams, palielināsies to iesniegumu skaits, kas saistīti ar PLG, iespējams, negodprātīgu norādīšanu vai apzināti nepatiesas informācijas slēpšanu.
Šobrīd tiek veidota speciāla kārtība informācijas apmaiņai starp valsts iestādēm un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas likuma subjektiem, piemēram, ārpakalpojumu grāmatvežiem, advokātiem, maksātnespējas administratoriem un bankām.
Šī ziņošanas kārtība stāsies spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Šobrīd vēl tiek izstrādāta metodoloģija.
