Live Karš Ukrainā: Frontē šobrīd notiek gatavošanās jaunam Ukrainas kara posmam 0
Krievi ar raķetēm apšaudījuši Zaporižju
Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudījis Zaporižjas infrastruktūras objektus, pirmdien pavēstīja Zaporižjas apgabala kara administrācijas vadītājs Oleksandrs Staruhs.
Tonight the #Russian occupiers shelled #Zaporizhzhia, #Mykolaiv, and the South #Ukrainian nuclear power plant. The missile fell 300 meters from the nuclear reactors, Energoatom reports. pic.twitter.com/eWbMhsk8oV
— NEXTA (@nexta_tv) September 19, 2022
“Ienaidnieks veicis kārtējo triecienu apgabala centram. Šobrīd ir zināms par astoņām atlidojušajām raķetēm. Provizoriski, mērķis atkal bijis infrastruktūras objekti,” ziņapmaiņas platformā “Telegram” pavēstīja apgabala vadītājs.
“Informācija par cietušajiem tiek precizēta,” viņš piebilda.
ISW: Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē
Ukrainas pretuzbrukums Hersonas apgabalā progresē, svētdien jaunākajā vērtējumā par situāciju Ukrainas frontēs norādīja ASV Karas studiju institūts (ISW), vienlaikus skaidrojot, ka krievi cenšas ukraiņu pretuzbrukumu palēnināt, kā arī atkāpties uz labāk aizsargātām pozīcijām, nevis to apturēt vai atvairīt.
Ukraiņu nepārtrauktie triecieni Krievijas virszemes sakaru līnijām pār Dņepru Hersonas apgabala rietumos, pēc visa spriežot, atstāj lielu ietekmi uz krievu piegādēm labajam krastam.
Pēdējie ziņojumi liecina, ka Krievijas okupētajā Hersonā trūkst pārtikas un ūdens, turklāt Krievijas artilērijas uguns kļuvusi vājāka.
Dažos frontes sektoros nekvalitatīvās apakšvienības cietušas zaudējumus, kas ļāvis Ukrainas spēkiem pavirzīties uz priekšu.
Tuvāko nedēļu laikā Ukrainas karavīri, domājams, atgūs Hersonas apgabala rietumu lielāko daļu vai pat visus rietumus, ja izdosies pārraut Krievijas virszemes sakaru līnijas un pavirzīties uz priekšu.
Krievi centīsies atkāpties uz labāk aizsargātām pozīcijām kontrolētas atkāpšanās gaitā, lai izvairītos no haotiskas atkāpšanās, kas tas tika pieredzēta, Krievijas aizsardzībai ciešot krahu Harkivas apgabalā.
Ukrainas panākumi var būt lēni, ja Krievijas karaspēks darbosies saskaņoti, bet var arī būtiski paātrināties, norāda ISW.
ASV ģenerālis: Nav skaidrs, kā Krievija reaģēs uz neveiksmēm kaujaslaukā
Pagaidām nav skaidrs, kā Krievija varētu reaģēt uz pēdējām neveiksmēm kaujaslaukā Ukrainā, svētdien vizītes gaitā Polijā sacīja ASV Apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs ģenerālis Marks Milijs, vienlaikus mudinot ASV spēkos saglabāt modrību.
“Šis karš Krievijai šobrīd nenoris ļoti labi. Tāpēc mums visiem ir svarīgi saglabāt augstu gatavības līmeni, trauksmes līmeni,” Varšavā pēc bāzes apmeklējuma sacīja Milijs.
Kā skaidroja ģenerālis, viņš neapgalvo, ka ASV spēki Eiropā būtu pakļauti palielinātiem draudiem, bet gatavībai ir jābūt.
Milijs neizteica pieņēmumus par to, kādi varētu būt Krievijas prezidenta Vladimira Putina nākamie soļi, bet norādīja, ka šis karš atrodas jaunā fāzē, kurā ukraiņu spēki pārņēmuši stratēģisko iniciatīvu.
“Ņemot vērā to, mums ir ļoti rūpīgi jāskatās, kādas būs Krievijas nākamās reakcijas,” sacīja ģenerālis.
Kara frontē šobrīd notiek gatavošanās jaunam Ukrainas kara posmam, kas kādam var izskatīties pēc pieklusuma, svētdien sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.
“Izjuma, Balakļija, Kupjanska un Harkivas apgabals kopumā – pilsētas un kopienas, kuras mēs esam atbrīvojuši. Šie vārdi tagad skan. Skan visur.”
“Mariupole, Melitopole un Hersona – arī skan, bet skanēs vēl biežāk un skaļāk, kad mēs tās atbrīvosim. Donecka, Horļivka un Luhanska – arī tās skanēs. Džankoja, Eipatorija un Jalta – arī tās.”
“Iespējams, tagad kādam no jums šķiet, ka pēc vairākām uzvarām mums ir pieklusums. Bet tas nav pieklusums. Tā ir gatavošanās nākamajai mums viesiem ļoti svarīgu vārdu virknei, kam noteikti ir jāskan, jo Ukrainai ir jābūt brīvai, visai,” sacīja Ukrainas prezidents.
IAEA pieprasa Krievijai pamest Zaporižjas AES
Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra (IAEA) pieņēmusi rezolūciju, pieprasot Krievijai pamest tās karaspēka Ukrainā ieņemto Zaporižjas atomelektrostaciju (AES).
Vairums IAEA dalībvalstu Kanādas un Polijas pēc Ukrainas lūguma iesniegto rezolūciju atbalstījušas, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.
Rezolūcijas apspriešana notika slēgtā režīmā, un tajā iekļauts aicinājums Krievijai “nekavējoties apturēt visas darbības Zaporižjas AES un ap to, kā arī jebkurā citā Ukrainas kodolobjektā”.
Stacijas okupācija “būtiski palielina kodolavārijas risku”, teikts rezolūcijā.
Rezolūcija pieņemta ar 26 balsīm “par” un divām “pret” – tā balsoja pati Krievija un Ķīna. Vēl septiņas valstis – Ēģipte, Dienvidāfrika, Senegāla, Burundi, Vjetnama, Indija un Pakistāna – atturējās.
ASV nosaka sankcijas Kadirova ģimenei, Krievijas bērnu tiesībsardzei un baņķieriem
ASV atjaunojušas Krievijas sankciju sarakstu, kas regulāri tiek papildināts kopš 24.februāra, personālsankcijas tagad nosakot Čečenija līdera Ramzana Kadirova ģimenei, Krievijas bērnu tiesībsardzei un baņķieriem – pavisam 22 cilvēkiem.
Ar Krievijas maksājumu sistēmu “Mir” un Nacionālo Klīringa centru saistītie finansisti Vladimirs Komļevs, Viktors Židkovs, Edijs Astaņins un Andrejs Meļņikovs iekļauti sankciju sarakstā, jo palīdzējuši Krievijai apiet tai noteiktos ierobežojumus finanšu jomā.
Bērnu tiesībsardzei Olgai Belovai noteiktas sankcijas par līdzdalību ukraiņu bērnu deportēšanā uz Krieviju.
Sankcijām pakļauta Ramzana Kadirova ģimene – Medni, Fatima un Aminata Kadirovas (ASV Finanšu ministrijas mājaslapā katra no viņām dēvēta par “vienu no Kadirova sievām”), kā arī līdera meitas Aišata, Tabarika un Karina.
Pats Kadirovs un viņa oficiālā sieva Medni ASV sankcijām pakļauti kopš 2020.gada decembra.
Jaunās sankcijas paredz aizliegumu iebraukt ASV un aktīvu iesaldēšanu.
Neonacistiskās vienības “Rusič” komandieri Aleksejs Miļčakovs un Jans Petrovskis iekļauti sankciju sarakstā par “īpašu cietsirdību” kaujās Ukrainā Harkivas apgabalā.
Sankcijas noteiktas arī vairākām okupētās Krimas vidējā ranga amatpersonām.
Leiena: Ukraina ceļā uz ES jūtami pavirzījusies uz priekšu
Ukraina ceļā uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) jūtami pavirzījies uz priekšu, ceturtdien Kijivā sacīja Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena.
“Ir iespaidīgi – redzēt ātrumu, apņēmību, precizitāti, ar kādu jūs progresējat,” ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski kopīgajā preses konferencē sacīja EK prezidente.
“Mēs esam vienisprātis, ka mums ir jādara tik daudz, cik iespējams, lai garantētu, ka Ukrainai ir vairāk uzņēmējdarbības, vairāk ienākumu un līdz ar to gluda piekļuve Eiropas vienotajam tirgum Ukrainai būs iespējama,” sacīja Leiena.
Ukrainas Mikolajivas apgabalā kopš kara sākuma nogalināti 436 civilisti
Ukrainas Mikolajivas apgabalā kopš Krievijas pilna mēroga kara sākuma nogalināti 436 mierīgie iedzīvotāji, arī 11 bērni, pavēstīja apgabala kara administrācijas vadītājs Vitālijs Kims.
“Visā laika sprīdī [cietušo skaits] ir pieaudzis. Patlaban cietušo civiliedzīvotāju skaits ir 1613 cilvēki. No šī skaita 436 gājuši bojā, arī diemžēl 11 bērni”, ceturtdien brīfingā mediju centrā “Ukraina – Ukrinform” sacīja apgabala vadītājs.
Pilna mēroga kara gaitā Mikolajivas apgabalā postījumi nodarīti 10 940 objektiem. To skaitā ir 7150 dzīvojamā fonda objekti, arī daudzstāvu nami.
Vēstnieks: Krievijā parādās pat neslēpti aicinājumi uz genocīdu pret ukraiņiem
Viedokļi, kas Krievijas publiskajā telpā tiek pausti par Ukrainu un ukraiņiem, kopumā neliecina, ka Krievijas sabiedrību varētu vērtēt kā veselīgu, šādu viedokli intervijā LTV “Rīta panorāmai” pauda Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš.
Pēc vēstnieka vārdiem, dažādi publiskie paziņojumi liecina, ka Krievijā ir augsts “latentais revanšisms”, kā rezultātā parādās pat neslēpti aicinājumi uz genocīdu pret ukraiņiem.
Taujāts, vai pēdējā laikā mainās Krievijas sabiedrības atbalsts režīma līderim Vladimiram Putinam, diplomāts atzīmēja, ka to ir grūti vērtēt, jo pret visām aptaujām, kas veiktas Krievijā, jāuztver ļoti kritiski, jo paši aptauju veicēji apliecinot, ka vairāk nekā 80% uzrunāto cilvēku atsakoties atbildēt uz politiskiem jautājumiem.
Vēstnieks atzīmēja, ka izvairīšanās izteikties par politiku ir saprotama, jo pretēja viedokļa paušana oficiālajai varai Krievijā ir bīstama, ko apliecina vairāku opozicionāru aresti.
Pašlaik Krievijā nekas neliecina par dumpi no iekšienes, atzina Riekstiņš, gan dziļdomīgi piebilstot, ka “arī 1985.gadā PSRS viss izskatījās ļoti stabili”.
Savukārt vērtējot, cik lietderīgas ir Rietumu līderu sarunas ar Kremli, vēstnieks atzina, ka agri vai vēlu visi konflikti beidzas ar sarunām, tomēr pašlaik grūti novērtēt, vai sarunas ir iederīgas tieši tagad. Viņaprāt, Rietumu līderiem uzturēt komunikācijas kanālus ir lietderīgi, bet jāatceras, ka Krievijas režīms līdzšinējās sarunās ir atklāti maldinājis.
Rietumu ieviestās sankcijas Krievijā esot pamanāmas, bet pagaidām ne ar kritisku ietekmi. Diplomāts gan atzīmēja, ka Krievijas ekonomika viennozīmīgi krīt, tāpēc rudens no budžeta ieņēmumu viedokļa šai valstij varētu būt ļoti sāpīgs.
Ukrainas armija dienvidos iznīcinājusi 30 krievu tehnikas vienības
Ukrainas armija karadarbības dienvidu zonā iznīcinājusi aptuveni 30 krievu kara tehnikas vienības, ceturtdien ziņo Ukrainas armijas operatīvais štābs “Dienvidi”.
Saskaņā ar apstiprinātajām ziņām likvidēti 33 iebrucēji un 31 viena kara tehnikas vienība, tajā skaitā 11 tanki, piecas haubices “Mcta-B”, pašgājējs lielgabals “Gvozdika”, kā arī 13 citas bruņutehnikas un autotehnikas vienības.
Čkaloves rajonā notriekts krievu bumbvedējs “Su-24”.
Iznīcinātas divas pretinieka munīcijas noliktavas Mikolajivas un Hersonas rajonā.
