Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. NATO: Krievijas karaspēks tuvākajās dienās varētu ieņemt Bahmutu 0
Rietumu izlūkdienesti: Krievi pie Bahmutas zaudējusi līdz 30 tūkstošiem vāgneriešu
Rietumu izlūkdienestu vērtējumā Krievija kaujās par Bahmutu pēdējos mēnešos zaudējusi 20 līdz 30 tūkstošus algotņu grupējama “Vagner” kaujinieku, un aptuveni trešdaļa no viņiem varētu būt nogalināti. Par to otrdien medijiem paziņojusi kāda augsta ranga Rietumu amatpersona, vēsta britu izdevums “The i Paper”. Pēc amatpersonas teiktā, Rietumi redz arvien vairāk pierādījumu tam, ka krievu obligātā dienesta karavīri atsakās doties kaujās citos karstajos punktos gar frontes līniju, jo īpaši pie Vuhledaras, kur “katru dienu tiek nogalināti vai ievainoti simtiem krievu karavīru”. Tāpat Rietumu amatpersonas uzskata, ka “Vagner” izsīkst rezerves, jo Krievijas cietumos, kur tiek vervēti kaujinieki, sāk samazināties militārā vecuma vīriešu skaits. “Vagner” kaujinieku vidū mirstība ir ievērojami augstāka nekā Krievijas bruņotajos spēkos. Bahmutā krieviem nav veicies un tur redzams tiešām liels bojāgājušo skaits, rēķinot uz iegūto teritorijas lielumu, norādīja Rietumu amatpersona, piebilstot, ka Krievijas armija ir patiešām sliktā stāvoklī. Amatpersona sacīja, ka tās rīcībā nav skaitlisku datu par Ukrainas zaudējumiem, taču tie ir ievērojami mazāki nekā Krievijai. Tāpat, pēc amatpersonas teiktā, Rietumi par pareizu uzskata Kijivas lēmumu turpināt aizstāvēt “pilsētu, kas nav taktiski svarīga”. “Viņi tur nogalina daudz krievu. Tas varētu turpināties vēl mēnesi, vai arī Ukraina varētu nolemt atkāpties no pilsētas,” sacīja amatpersona. NATO izlūki Krievijas puses zaudējumus kaujās par Bahmutu vērtē kā piecas reizes lielākus nekā Ukrainas zaudējumi. Tajā pašā laikā britu izlūkdienesti norāda, ka cīņa par Bahmutu turpina izsūkt spēkus gan ukraiņu aizstāvjiem, gan krievu iebrucējiem.
Ukrainas prezidenta kancelejas pārstāvis: Notikusi ieslodzīto karagūstekņu apmaiņa ar Krieviju
Ukrainas prezidenta kancelejas vadītājs Andrijs Jermaks apstiprinājis, ka notikusi ieslodzīto karagūstekņu apmaiņa ar Krieviju. 130 Ukrainas aizstāvji atgriezušies mājās, vēstīja NEXTA.
The head of the Office of the President of #Ukraine Yermak confirmed the prisoner exchange with #Russia.
130 Ukrainian defenders returned home. pic.twitter.com/2JkFxjrgHx
— NEXTA (@nexta_tv) March 7, 2023
Polija šonedēļ nosūtīs Ukrainai desmit tankus “Leopard 2”
Polija šonedēļ nosūtīs Ukrainai desmit tankus “Leopard 2”, otrdien paziņojis Polijas aizsardzības ministrs Marjušs Blaščaks. Polija ir apsolījusi piegādāt Ukrainai 14 Vācijā ražotos tankus “Leopard 2”, no kuriem četri tika piegādāti jau februāra beigās. Blaščaks arī paziņoja, ka Polija izveidos servisa centru Ukrainā izmantoto tanku apkalpošanai. “Mēs esam gatavi atvērt servisa centru Polijā, kas remontēs un apkalpos Ukrainai piegādātos “Leopard” tankus,” paziņoja ministrs, piebilstot, ka apspriedīs šo jautājumu ar Vācijas kolēģi Borisu Pistoriusu. “Pamatproblēma, ko mēs apspriedīsim, ir “Leopard” tanku rezerves daļu zemā pieejamība,” norādīja Blaščaks. “Es sagaidu no ministra Pistoriusa, ka viņš ietekmēs Vācijas rūpniecību, lai tiek piegādātas “Leopard” rezerves daļas,” viņš piebilda. Polija aktīvi atbalstīja ideju par “Leopard 2” piegādi Ukrainai. Vācija sākotnēji pretojās šai idejai, bet šogad piekrita pati piegādāt Ukrainai tankus un deva atļauju arī citām valstīm nosūtīt Ukrainai šos Vācijā ražotos tankus.
ĀM parlamentārā sekretāre: Nedrīkst ļaut Krievijai izmantot pārtiku kā ieroci
Nedrīkst ļaut Krievijai izmantot pārtiku kā ieroci, uzsvēra Latvijas Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Gunda Reire, piedaloties ANO konferences Dohā, Katarā, plenārsēdē. Kā aģentūru LETA informēja ĀM, Reire piedalījās piektajā ANO konferencē vismazāk attīstīto valstu atbalstam. ĀM parlamentārā sekretāre uzstājās ar uzrunu plenārsesijā un piedalījās augsta līmeņa apaļā galda diskusijā par zinātni un inovācijām. Reire un Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā Andrejs Pildegovičs arī vadīja plenārsesiju, ņemot vērā, ka Latvija tika ievēlēta par vienu no konferences līdzpriekšsēdētājām. Reire plenārsesijas uzrunā uzsvēra, ka valstis, kuras vēl tikai cenšas atlabt no Covid-19 pandēmijas un klimata pārmaiņu radītajām sekām, Krievijas agresijas dēļ cīnās ar papildu izaicinājumiem – pārtikas trūkumu, pieaugošām enerģijas cenām, minerālmēslu nepietiekamību, kas ietekmē nākotnes ražu un cilvēku ienākumus. ĀM parlamentārā sekretāre vērsa uzmanību, ka Latvija atbalsta Melnās jūras graudu iniciatīvu un Ukrainas prezidenta programmu “Graudi no Ukrainas”, kas piegādā pārtiku no Ukrainas arī vismazāk attīstītajām valstīm. Latvija ir gatava paplašināt sadarbību digitalizācijas, dzimumu līdztiesības, ilgtspējīgas lauksaimniecības un labas pārvaldības jomās. Izmantojot ANO programmas, Latvija risina arī klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus vismazāk attīstītajās valstīs. Reire piedalījās arī augsta līmeņa apaļā galda diskusijā par zinātnes, tehnoloģiju un inovāciju nozīmi valstu ilgtspējīgai izaugsmei. Viņa atzīmēja Latvijas un Eiropas Savienības sniegto atbalstu valstīm šajā jomā. ĀM atzīmē, ka vismazāk attīstīto valstu konference notiek reizi desmitgadē. Tikšanās mērķis ir izvērtēt padarīto, mobilizēt papildu starptautisko atbalstu vismazāk attīstīto valstu izaugsmei, kā arī vienoties par sadarbību starp šīm valstīm un to attīstības partneriem. Ir jāpalīdz pārvarēt strukturāli izaicinājumi, jāizskauž nabadzība un jāatbalsta tās sasniegt starptautiski pieņemtos ilgtspējīgas attīstības mērķus. Pirms vairāk nekā 50 gadiem, 1971.gadā, ANO tika izveidots vismazāk attīstīto valstu saraksts. Patlaban tajā ir 44 valstis – 33 no šīm valstīm ir Āfrikā, deviņas – Āzijā un četras – Klusā okeāna reģionā. Kritēriji, pēc kuriem valstis tiek iekļautas šajā kategorijā, ir ienākumu līmenis, cilvēkresursu rādītāji, jo īpaši veselības un izglītības jomā, kā arī ekonomikas un vides ievainojamības rādītāji.
Iepriekšējā tiešraide
Iepriekšējo teksta tiešraidi skatieties ŠEIT.
