Live TEKSTA TIEŠRAIDE. KARŠ UKRAINĀ. Norvēģijas valdība paziņo, ka situācija Ukrainā tuvojas kritiskajai fāzei, un tā piegādās ukraiņiem astoņus “Leopard 2” tankus 0
Itālija un Francijas piegādās Ukrainai papildu pretgaisa aizsardzības kompleksus SAMP/T
Itālija un Francijas piegādās Ukrainai papildu pretgaisa aizsardzības kompleksus SAMP/T, otrdien Briselē pēc Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmes pavēstīja ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins.
“Šodien mēs dzirdējām par jauniem būtiskiem ieguldījumiem pretgaisa aizsardzībā. Konkrēti no Itālijas un Francijas puses, kuras kopīgi paziņoja, ka piegādās Ukrainai sistēmas SAMP/T,” preses konferencē pavēstīja Ostins.
Atbildot uz žurnālistu jautājumu, vai ASV apsver reaktīvo iznīcinātāju nosūtīšanu uz Ukrainu, Ostins pavēstīja, ka viņam šajā sakarā “nav nekādu paziņojumu”. Vienlaikus viņš norādīja, ka “mēs darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka viņi pēc iespējas ātrāk saņem iespējami daudz munīcijas, un mēs darām visu iespējamo, lai uzturētu centienus”. Pēc Ostina teiktā, sabiedrotie strādā ar Ukrainas karavīriem visā Eiropā, lai viņus apmācītu padziļināti. Kā pavēstīja Ostins, pastāv liela iespēja, ka Ukrainas spēkiem būs nepieciešams mazāk artilērijas munīcijas, ja lielāks uzsvars tiks likts uz manevrēšanu un kaujas lauka veidošanu, “bet tas vēl ir jāredz”.
Norvēģija piegādās Ukrainai astoņus tankus “Leopard 2”
Norvēģija piegādās Ukrainai astoņus tankus “Leopard 2”, otrdien paziņojis Norvēģijas aizsardzības ministrs Bjerns Arilds Grams. Ministrs ar šādu paziņojumu nāca klajā Briselē, kur uz sanāksmi pulcējas Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupa, kas organizē ieroču piegādi Ukrainai. Papildus tankiem “Leopard 2” Norvēģija piegādās Ukrainai arī četrus specializētos tankus, munīciju un rezerves daļas. Norvēģijas valdība norādīja, ka situācija Ukrainā tuvojas kritiskajai fāzei, un valsts ir atkarīga no ātra un visaptveroša atbalsta no Rietumiem. Grams jau janvāra beigās paziņoja, ka Norvēģija atbalsta tanku piegādāšanu Ukrainai un arī piegādās tos, bet toreiz nenosauca konkrētu skaitli. Norvēģijai ir 36 vecāka modeļa tanki “Leopard”, bet februāra sākumā tā paziņoja, ka iegādāsies 54 jaunus tankus no Vācijas ražotāja “Krauss-Maffei Wegmann”, paturot iespēju nākotnē iegādāties vēl 18. Gaidāms, ka pirmos jaunos tankus Norvēģija no Vācijas saņems 2026.gadā.
Londona: Krievijas karaspēkam Ukrainā dota pavēle virzīties uz priekšu lielākajā daļā frontes sektoru
Krievijas karaspēkam Ukrainā dota komanda virzīties uz priekšu vairumā sektoru, bet tam ir grūtības panākt lielu izrāvienu frontes līnijā, secinājusi Lielbritānijas Aizsardzības ministrija. Ministrija otrdien paziņoja, ka krieviem nav izdevies sakopot pietiekamu uzbrukuma kaujas spēku kādā no līnijām, lai panāktu izšķirošu ietekmi. Krievijas algotņu grupējuma “Vagner” spēki, visticamāk, ir guvuši nelielus jaunus panākumus Bahmutas ziemeļu priekšpilsētās, bet Ukrainas armija turpina aizsardzību, un Krievijas karaspēka virzībā uz dienvidiem, visticamāk, gūts tikai neliels progress.
Tālāk uz ziemeļiem Svatoves-Kreminnas posmā krievi turpina uzbrukuma mēģinājumus, bet tie ir pārāk nelieli, lai panāktu nozīmīgu izrāvienu. “Kopumā pašreizējā operatīvā aina liecina, ka krievu spēkiem tiek dotas pavēles virzīties uz priekšu lielākajā daļā sektoru, bet viņi nav sakopojuši pietiekamu uzbrukuma kaujas spēku nevienā no asīm, lai panāktu izšķirošu efektu,” secināts Lielbritānijas militārā izlūkdienesta ziņojumā. Ministrijas avoti uzskata, ka Krievija savu pavasara ofensīvu varētu nesākt vienlaikus visā frontes līnijā. “Bet jauniesaukto izmantošana pieaugošās militārās aktivitātes laikā, lai uzbruktu noteiktos apgabalos, varētu būt līdzeklis vājo vietu pārbaudei Ukrainas pozīcijās,” norādīts ziņojumā.
The #Ukrainian military report that #Bakhmut remains under the control of the Armed Forces of #Ukraine, but the situation in the city is grave. pic.twitter.com/qIV5KexViO
— NEXTA (@nexta_tv) February 14, 2023
Mobilizētajiem krieviem nav pieredzes sekmīgam uzbrukumam
Ziņo LETA. Mobilizēto karavīru izmantošana diez vai radīs Krievijai pietiekamu uzbrukuma potenciālu plaša mēroga un ātram mehanizētam uzbrukumam, uzskata ASV Kara pētījumu institūta (ISW) analītiķi.
Pie Vuhledaras ciesto zaudējumu dēļ Krievijas karaspēkam nāksies trešo reizi veikt 155.jūras kājnieku brigādes papildkomplektāciju, ISW atgādina Ukrainas operatīvās pavēlniecības “Tavrijska” pārstāvja Oleksija Dmitraškovska teikto.
Līdz sakāvei pie Vuhledaras 155.jūras kājnieku brigādē bija 5000 karavīru, sacījis Dmitraškovskis.
Brigādē 80-90% karavīru bijuši mobilizētie, ISW citē kāda 155.jūras kājnieku brigādes karavīra teikto.
“Ja Krievija turpina izmantot mobilizētos, kas nav spējuši izpildīt militāros uzdevumus, tādus kā mīnu lauku pamanīšana, un kam nav zināšanu, kā rīkoties, ja līdz tiem nonāk, tas norāda uz to, ka mobilizētajiem nav pietiekamas kaujas pieredzes, kas vajadzīga, lai sekmīgi veiktu mehanizētu uzbrukumu,” norāda ISW.
“Šiem mobilizētajiem, domājams, bijusi ierobežota individuālā sagatavošana, viņiem trūkst saliedētības, profesionālās sagatavotības un pieredzes, kas nepieciešama plaša mēroga uzbrukuma operāciju īstenošanai.”
“Krievija var pārsviest uz Vuhledaras fronti mobilizēto papildvienības, kas spētu nodrošināt pienācīgu aizsardzību vai uz spēku izsīkumu mērķētas uzbrukuma operācijas, bet tās diez vai kļūs par efektīvām mehanizētām vienībām, kas spēs īsā laika posmā veikt sekmīgas uzbrukuma operācijas,” norāda ASV domnīca.
Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 139 080 karavīrus
LETA ziņo: Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz otrdienas rītam sasnieguši 139 080 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.
Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 740 iebrucēji.
Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma pagājušā gada 24.februārī krievi zaudējuši 3286 tankus, 6500 bruņutransportierus, 2299 lielgabalus, 466 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 234 zenītartilērijas iekārtas, 298 lidmašīnas, 286 helikopterus, 2011 bezpilota lidaparātus, 857 spārnotās raķetes, 5155 automobiļus un autocisternas, 18 kuģus un ātrlaivas, kā arī 218 specializētās tehnikas vienības.
Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.
Ukrainas iznīcinātāji diennakts laikā notriekuši divas ienaidnieka lidmašīnas
Українські бійці за день збили два ворожі літакиhttps://t.co/AoOa3n8kc3 pic.twitter.com/IHkQinUblw
— Ukrinform (@UKRINFORM) February 14, 2023
Norvēģijas Izlūkdienests: Krievija kļūs autoritārāka
Ziņo LETA. Krievija nākamo gadu laikā kļūs vēl autoritārāka un militarizētāka, pirmdien brīdināja Norvēģijas Izlūkdienests (NIS), norādot arī, ka pret Ukrainu izvērstais karš ir katastrofa pašai Krievijai.
“Nebūs griešanās atpakaļ,” sacīja Norvēģijas militārā izlūkdienesta vadības otrais cilvēks Lāšs Nordrums, prezentējot Norvēģijas ikgadējo riska izvērtējumu.
“Krievijas valsts būs vēl autoritārāka un militarizētāka,” viņš sacīja, izsakoties par to, kā propaganda tiek izmantota, lai manipulētu sabiedrisko domu, un Maskavas arvien ciešākajām saitēm ar citiem autoritārajiem režīmiem.
“Krievijas intereses nebūs savietojamas ar Rietumu interesēm,” sacīja Nordrums.
Ikgadējā riska izvērtējumā, kas ir pirmais, kopš Krievija pirms gada uzsāka pilna mēroga karu pret Ukrainu, tāpat kā iepriekš norādīts, ka Krievija un Ķīna ir galvenie draudi Norvēģijas drošībai un interesēm.
Šis karš ir “katastrofa Krievijai”, sacīja Nordrums, norādot uz Rietumu tirdzniecības sankciju ietekmi, Maskavas starptautisko izolāciju un “vairāk nekā 100 000 krievu karavīru, kas krituši vai ievainoti” Ukrainā.
Konflikts palielinājis Norvēģijas ģeopolitisko svarīgumu, cita starpā arī tāpēc, ka tā kļuvusi par lielāko gāzes piegādātāju Eiropas kontinentam.
“Eiropas valstis daudzus gadus būs atkarīgas no Norvēģijas enerģijas piegādēm,” sacīja Nordrums.
Kā norādīja Norvēģijas iekšzemes izlūkdienests PST, kas arī piedalījies izvērtējumā, “Krievija mēģinās iegūt izlūkinformāciju par Norvēģijas naftas, gāzes un enerģētikas sektoru vairumu aspektu”.
Tiesa gan, tieša Norvēģijas enerģētikas infrastruktūras sabotāža no Krievijas puses 2023.gadā ir mazticama, sacīja PST vadītāja Beāte Gangasa.
“Tomēr sabotāžas akti varētu kļūt par ticamāku scenāriju, ja pieaugs Krievijas vēlēšanās eskalēt konfliktu ar NATO un Rietumiem,” norādīja Gangasa.
Ukraiņi nepadosies pat tad, ja Krievija izmantos kodolieročus
Ukrainians will not surrender even if Russia uses nuclear weapons
This follows from a report published by the organizers of the Munich Security Conference.https://t.co/gUldgS7Ftn
— NEXTA (@nexta_tv) February 13, 2023
Iepriekšējā tiešraide
Lai skatītu iepriekšējo tiešraidi, spiediet ŠEIT.
