PAR IZCILU INTERPRETĀCIJU
Izvirzīti: vokāliste Liene Kinča, diriģents Sigvards Kļava un vijolniece Baiba Skride (attēlā).
Liene Kinča patlaban ir viena vadošajām balsīm Latvijas Nacionālajā operā – pēc ilgāka pārtraukuma mums atkal ir viena pārliecinoša dramatisko soprānlomu interprete. Režisora Dmitrija Bertmana veidotajā Džakomo Pučīni operas “Toska” atjaunojumā Liene Kinča rādīja gan izcilu, spēcīgu dziedājumu, gan versmes un kaislību pilnās titulvarones tēla pārliecinošu atklāsmi. Toskas loma kļuvusi par jaunu pakāpi dziedātājas radošajā ceļā.
Sigvards Kļava festivālā “Vīnes klasika” pārsteidza ar satriecošu Ludviga van Bēthovena Mesas Do mažorā lasījumu. Kopā ar Latvijas Radio kori, kamerorķestri Sinfonietta Rīga un solistiem Ingu Šļubovsku, Ievu Paršu, Viesturu Jansonu un Kalvi Kalniņu Sigvards Kļava uzbūvēja izcili veidotu un dziļi izjustu sakrālu darbu, iekausējot spēcīgu emocionālo lādiņu un grodi parādot šajā darbā vērojamo tiltu starp klasicismu un romantismu, kā arī atklājot komponista tābrīža traģēdiju, kuras atblāzmas jaušamas šajā darbā.
Johannesa Brāmsa Vijolkoncerts Baibas Skrides repertuārā ir jau desmit gadu, taču 15. oktobra atskaņojumā Latvijas Nacionālajā operā lieliskā saderībā ar diriģentu Andri Nelsonu tas izskanēja ar sevišķu mirdzumu. Manījām Baibas Skrides vienmēr iepriecinošo brīvo fantāzijas lidojumu, baudījām ārkārtīgi izteiksmīgo, dzidro vijoles skaņu. Baiba spēlēja virtuozi, taču bez mazākās ārišķības. Tas bija ļoti dziļš, iekšupvērsts un vienlaikus uzrunājošs skatījums, kurā bija gan trauslums, gan spēks.
