LOSP: Lauksaimnieki atbalsta nodokļu reformas tālāku virzību 0
Izstrādājot grozījumus “Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā” (UIN) un “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN), Finanšu ministrija ņēmusi vērā būtiskākos lauksaimnieku iebildumus un izpratusi lauksaimnieku situāciju, konkurētspēju Latvijā un Eiropas Savienībā (ES), portālam laukos.lv atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomē (LOSP).
LOSP norāda, ka visu nodokļu reformas izstrādes laiku līdzdarbojusies politikas izstrādē un nav mēģinājusi to risināt publiskajā telpā. LOSP dalīborganizāciju finansisti un ekonomisti analizējuši plānoto nodokļu izmaiņu ietekmi uz laukos strādājošo un darba devēju labklājību, līdz ar to LOSP kopumā atbalsta sagatavotos grozījumus, tomēr pastāv uz dažiem apsektiem, kurus nevajadzētu mainīt.
“LOSP joprojām pastāv uz to, ka lauksaimniekiem kā IIN maksātājiem tiek saglabāti atvieglojumi, paredzot, ka līdz 2023.gadam ar IIN apliekamajā ienākumā neiekļaus summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai ES atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tāpat līdz 2023.gadam paredzēts pagarināt atvieglojumu, kas dod iespēju zemes pārdevējam, kurš zemi pārdod lauksaimniekam, nemaksāt IIN, kā arī IIN režīmā tiek saglabāta esošā IIN likme 10% un esošā IIN aprēķināšanas kārtība zemes nomas darījumiem,” uzsvēra LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.
“Protams, esam gandarīti, ka šīs sadarbības laikā lauksaimniekiem izveidojies visnotaļ konstruktīvs dialogs ar premjera komandu. Pašlaik mēs jūtam valdības atbalstu lauksaimnieku uzņēmējdarbībai un ceram, ka arī rezultāti neizpaliks”, atzina E.Treibergs.
Savukārt LOSP ģenerāldirektors Guntis Vilnītis norādīja, ka UIN un IIN likumprojektos veiktās izmaiņas stimulēs uzrādīt patiesos ražošanas apjomus, atbalstot valsts un ES maksājumu saņēmējus pēc saražotajiem apjomiem no katra hektāra.
“Tomēr neatbalstām vēlmi tik strauji palielināt minimālo algu līdz 430 eiro mēnesī. Strikti paliekam pie ieteikuma ar IIN neapliekamo darba algas daļu palielināt līdz 300 eiro mēnesī. Neapliekamā minimuma palielināšana ļautu darbiniekam saņemt lielāku algu uz rokas, neradot papildus izmaksas darba devējam,” skaidroja Vilnītis.
Laukos uzņēmēju maksātspēja nav tik liela kā pilsētās, liela daļa darbu ir sezonas rakstura, būtisks darbaspēka pieprasījuma pārsvars ir mazkvalificētiem darbiem, tālab LOSP pastāv uz to, ka nodokļu reformas pilnveidošanas gaitā minimālā darba alga valstī pagaidām jāsaglabā 380 eiro līmenī, to palielinot pakāpeniski. Arī pēc Valsts ieņēmumu dienesta aprēķiniem 40% strādājošo nodokļu maksātāju ir minimālās algas vai zem minimālās algas saņēmēju, kas spilgti iezīmējot kopējo situāciju valstī.
LOSP apvieno 59 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku.
