Foto – Timurs Subhankulovs

Ļoti stingri nodalāma vara un nauda. Saruna ar Albertu Belu 21

Pievieno LA.LV

Ar vērojumiem par Latvijas sabiedrībā, Krievijā un pasaulē notiekošo 12. Saeimas priekšvēlēšanu gaisotnē dalījās rakstnieks ALBERTS BELS. Sarunā piedalījās “Latvijas Avīzes” žurnālisti Voldemārs Krustiņš un Vita Krauja.

Situācija kļūst arvien nopietnāka – strauji pieaug izsaukumu skaits uz 112; tūkstošiem iedzīvotāju palikuši bez elektrības 47
Kokteilis
Atceries 90. gadus? Šīs lietas toreiz kaitināja, bet tagad šķiet neticamas
Lielākā daļa to nezina! 15 populārākās sieviešu kļūdas seksā
Lasīt citas ziņas

V. Krustiņš: – Jau 1990. gadā vēl Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu sarakstā vēlēšanu apgabalā nr. 176 skatos, rakstnieks Bels no Rīgas rajona.


Alberts Bels: – No Rīgas rajona Ropažu un Stopiņu pagastiem. Tie divi, kas vēl reformās noturējušies (pasmaida).

CITI ŠOBRĪD LASA

– Tūlīt būs divdesmit pieci gadi, kopš esat strādājis Jēkaba ielas Augstajā namā. Ko cilvēks domā pēc divdesmit pieciem gadiem?


– Toreiz visi bija entuziasma dzīti un vadīti, lielās idejas pātagoti. Bieži vien profesionālisms niecīgāks par gribēšanu izdarīt. Lietas varbūt virzījās lēnāk un ar lēmumiem kā purvā pa ciņiem. Bet uz priekšu gāja. Tagad galvenais pētīt deputātu kandidātu sarakstus. Vai spēj nest uzlikto pienākumu smagumu? Ko cilvēki grib, kā viņi motivēti kandidēt uz Saeimu? Ļoti stingri nodalāma vara un nauda. Tie abi neiet kopā. Ja kāds grib pelnīt naudu, viņam nav ko darīt parlamentā. Vēlētājam jāatšķir, kuri grib pelnīt naudu, no tiem, kuri vēlas strādāt sabiedrībai. Diezgan skaidri šī robežšķirtne nodalīta, pateicoties presei. Dažreiz ļoti uzputotā veidā, tomēr no avīzēs rakstītā katra būtība redzama. Šajās vēlēšanās kļūmīgam balsojumam vajadzētu samazināties, palielināties mērķtiecīgumam. Varbūt man ir ilūzijas par sabiedrību, tomēr ticu, ka cilvēki šajos divdesmit piecos gados daudz ko iemācījušies un tas izpaudīsies vēlēšanu rezultātos.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.