Māra Libeka: Veselības ministrija kopā ar valdību mūs neatlaidīgi sagatavo psihoemocionālajam stresam 55
Māra Libeka, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakcinācijas temps ir stabili zems, un pagaidām nav nekādu pazīmju, ka tas varētu uzņemt ātrumu.
Veselības ministrija kopā ar valdību mūs neatlaidīgi sagatavo psihoemocionālajam stresam – oktobra beigās slimnīcās pusotru tūkstoti gultu piepildīšot kovida slimnieki, sākšoties pacientu šķirošana un daudzi nomiršot.
Šis rudens un ziemas briesmu stāsts kļūst vēl šausmīgāks, masu medijos dzirdot vai lasot, ka slimnīcās nomirst arī pret Covid-19 potēti cilvēki.
Tā, piemēram, pirmdien LTV “Panorāmā” tiek ziņots, ka stacionārā no kovida esot nomiruši trīs vakcinēti pacienti, visi bijuši vecumā virs 75 gadiem un ar hroniskām saslimšanām.
Bet nākamajā dienā Ministru kabineta sēdē epidemiologs Jurijs Perevoščikovs ministriem stāsta ko citu, ka, lūk, Slimību profilakses un kontroles centram absolūti precīzi dati par to, vai cilvēks mūžībā aizgājis tikai un vienīgi kovida dēļ, esot tikai par jūliju, kad konstatēti 30 nāves gadījumi, kuru cēlonis bijis kovids, bet neviens no mirušajiem neesot bijis potēts.
Aptuvenā informācija par augustu uzrādot, ka bijuši 25 nāves gadījumi, no kuriem, iespējams, divi saistīti ar vakcinētām personām.
Perevoščikovs uzsvēra, ka “ir jābūt ļoti uzmanīgam ar katru individuālo gadījumu, šeit nepieciešama absolūta precizitāte”.
Diemžēl tikai tagad ir aktualizēts jautājums par precīziem skaitļiem, kas saistīti ar inficētajiem slimnīcās ievietotajiem pacientiem – cik no viņiem bijuši vai nav bijuši potēti.
Tos analizēšot krietni ātrāk – nedēļas griezumā, saņemot informāciju no slimnīcām un Nacionālā veselības dienesta. Tuvākajā laikā būšot objektīva informācija.
Publiskotā informācija par inficētajiem un no kovida mirušajiem ir ļoti sensitīva, un tie cilvēki, kuri nevēlas potēties, nereti vaicā: kādā jēga to darīt, ja, redz, potētais tik un tā inficējas, var nokļūt slimnīcā un, kā ziņo sabiedriskais medijs, pat nomirst.
Šī informācija nekādā ziņā nedrīkst būt maldinoša un neprecīza, proti, valdības sēdē – viens, ārpus tās – kas cits.
Precizitātes trūkst, runājot arī par pilnībā vakcinētajiem – te parādījušies divi skaitļi – 42% un 48,8%. Ministru prezidents Krišjānis Kariņš kādā sēdē bija stipri gandarīts, ka gandrīz 50% pabeiguši pilnu vakcinācijas kursu.
Pirmais cipars, izrādās, ir pret visu Latvijas iedzīvotāju skaitu, bet otrs – pret visiem pieaugušajiem, sākot no 18 gadu vecuma.
Joprojām vakcinācijas tempa ziņā nekādi nespējam izrauties no pēdējā Eiropas Savienības trijnieka kopā ar Rumāniju un Bulgāriju un brīnāmies, kā Lietuvai izdevies sasniegt Vācijas tempu.
No vienas puses, valdība kā tāds Veselības ministrijas protektorāts stundām diskutē, kā paātrināt vakcināciju, bet, no otras puses, valdības vadītāja Kariņa spiediens revakcinēt visus pieaugušos, jo noliktavās esot vēl pustūkstotis neizlietotu vakcīnu devu, bija kā antireklāma vakcinācijas tempa kāpināšanai.
Pēc pāris dienām Pasaules veselības organizācija (PVO) oficiāli apstiprināja to, par ko revakcinācijas atbalstītājus ministrus bija brīdinājusi Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska: nav pētījumu, kas apliecinātu nepieciešamību revakcinēt visus pieaugušos valsts iedzīvotājus.
Runājot par datiem un faktiem Covid-19 kontekstā, jāuzsver, ka tie nemitīgi tiek papildināti un analizēti, pat mirušo skaits periodiski tiek pakļauts interpretācijai, tāds ir profesores, infektoloģes Ludmilas Vīksnas viedoklis.
“Šķiet, ka no Covid-19 mirušo skaitam jābūt pilnīgi skaidram, bet pat Pasaules veselības organizācija šī gada maijā ir paziņojusi, ka tas ir vismaz divreiz vai pat trīsreiz lielāks, nekā PVO ir norādījusi iepriekš. Vai cilvēks ir miris tikai kovida dēļ, vai kovids ir bijis kā papildu vai blakus iemesls, kas paātrinājis nāvi, vai cilvēka izdarītā pašnāvība ir jāsaista ar kovidu? Lai nonāktu līdz patiesībai, šie dati prasa ļoti rūpīgu analīzi,” norāda Vīksna.
Veselības ministrs Daniels Pavļuts bija apņēmies panākt, ka līdz vasaras beigām pret kovidu tiek sapotēti 70% pieaugušo iedzīvotāju, taču, kā redzams, tagad par to var tikai sapņot.
Tajā, ka tas nav izdevies, nevar vainot tikai iedzīvotājus, savs “nopelns” ir arī valdībai un no medicīnas attālinātajiem veselības ministriem.
Bet mums, sagaidot briesmīgo rudeni un ziemu, atliek vien paļauties uz brīnumdari Svēto Spiridonu, kurš spējot visu, tajā skaitā iznīcināt nelāgus vīrusus.
