Lūk, kā 3 minūtēs noskaidrot, kurš cilvēks ir visgudrākais telpā 0
Kāds ir ātrākais veids, kā grupā noteikt visgudrākos cilvēkus? Kā izrādās, to varot noskaidrot ar pavisam vienkāršu paņēmienu, vēsta “Yourtango”.
Šāds paņēmiens īpaši labi parādot atšķirību starp cilvēkiem, kuri steidzīgi vēlas demonstrēt savas zināšanas, un tiem, kuri pirms atbildes rūpīgi pārdomā situāciju. Vispirms nepieciešams uzdot ļoti vieglu jautājumu un pēc tam pāriet pie sarežģītāka uzdevuma.
Iedomāsimies, ka uzņēmuma mārketinga komandai jāizlemj, kā izmantot pēdējos 5000 eiro no kampaņai paredzētā budžeta. Iespēju ir daudz, un vadītājam jānoskaidro, kura kolēģa idejai patiešām ir vērts pievērst uzmanību.
Taču pirms sarežģītā jautājuma var uzdot pavisam vienkāršu. Piemēram: “Atgādiniet, ko nozīmē CTR?” Mārketinga jomā strādājošajiem šis termins parasti ir labi zināms – tas apzīmē klikšķu attiecību jeb to, cik liela daļa cilvēku pēc kāda elementa apskatīšanas uz tā noklikšķina.
Pēc šāda jautājuma atliek vien pavērot, kas notiek tālāk. Kurš cilvēks uzreiz atbild uz jautājumu, pat īsti nepadomājot? Cilvēks, kurš vienmēr vēlas būt pirmais, ne vienmēr ir tas, kurš konkrētajā situācijā domā visdziļāk.
Dažkārt pārlieku liela vēlme ātri parādīt savas zināšanas liek cilvēkam atbildēt automātiski. Viņš vairāk koncentrējas uz iespēju saņemt atzinību par pareizu atbildi, nevis uz to, vai viņa teiktais vispār ir nozīmīgs konkrētajam jautājumam.
Šādā situācijā cilvēks var izlaist svarīgu posmu – pārbaudīt faktus, izvērtēt situāciju un tikai tad izdarīt secinājumus. Ātra reakcija pati par sevi vēl nav pierādījums spējai labi risināt sarežģītas problēmas. Tieši tāpēc vienkāršais jautājums var kalpot kā sava veida ievads tam, kas sekos tālāk.
Ir arī pavisam cits iemesls, kāpēc cilvēks, kurš patiešām labi domā, uz ļoti vienkāršu jautājumu var neatbildēt pirmais. Viņš var nodomāt: “Kāpēc man to jautā?”
Ja jautājums šķiet pārāk vienkāršs, cilvēks var pieņemt, ka aiz tā slēpjas vēl kāds sarežģītāks uzdevums. Tā vietā, lai nekavējoties izteiktu pirmo prātā ienākušo atbildi, viņš mēģina saprast, kāpēc jautājums vispār tiek uzdots. Šāda piesardzība ne vienmēr nozīmē nedrošību vai zināšanu trūkumu. Gluži pretēji – cilvēks var vienkārši vēlēties vispirms saprast problēmu, pirms piedāvāt savu risinājumu.
Īstais pārbaudījums sākas ar sarežģīto jautājumu
Pēc vienkāršā jautājuma seko pats svarīgākais. Piemēram: “Kā mēs varētu izmantot atlikušos 5000 eiro, lai mūsu mārketinga kampaņa būtu pēc iespējas veiksmīgāka?” Šeit vairs nepietiek ar iepriekš iemācītu faktu. Nav vienas pareizās atbildes, kuru var vienkārši nosaukt dažu sekunžu laikā. Cilvēkam ir jāizvērtē situācija, jādomā par mērķiem, auditoriju, iespējamajiem riskiem un to, kādu rezultātu uzņēmums vēlas iegūt.
Tieši šajā brīdī var kļūt redzams, kurš patiešām prot analizēt problēmu un radīt risinājumu.
Cilvēks, kurš nesteidzas uzreiz izteikt ideju, var pajautāt: “Kāds ir mūsu galvenais mērķis, ieguldot šo naudu?” No pirmā acu uzmetiena tas var šķist izvairīgs solis. Taču patiesībā pretjautājums var liecināt par vēlmi vispirms noskaidrot būtiskāko informāciju.
Viņš var arī pārskatīt savas piezīmes, klusumā pārdomāt iespējamos variantus vai uzklausīt citu kolēģu viedokli. Šādi cilvēki saprot, ka sarežģītai problēmai ne vienmēr ir viena perfekta atbilde. Viņi arī nebaidās atzīt, ka cita cilvēka ideja var palīdzēt uzlabot pašu sākotnējo domāšanu.
Vēl viena būtiska pazīme ir cilvēka attieksme pret klausīšanos.
Cilvēks, kurš visu laiku cenšas runāt pirmais, var palaist garām vērtīgu informāciju, ko sniedz pārējie. Savukārt cilvēks, kurš uzmanīgi klausās, var pamanīt detaļas, kuras sākotnēji nav bijušas acīmredzamas.
Tas nenozīmē, ka gudrākais cilvēks telpā vienmēr būs klusākais. Drīzāk svarīgi ir tas, vai viņš zina, kad runāt un kad vispirms ieklausīties.
Īpaši sarežģītu problēmu risināšanā spēja uzklausīt citus var palīdzēt izvairīties no pārsteidzīgiem secinājumiem un paviršām kļūdām.
Pārdomāta atbilde var būt vērtīgāka par ātru atbildi
Šī paņēmiena galvenā doma ir vienkārša – nevajadzētu vērtēt cilvēka spējas tikai pēc tā, cik ātri viņš atbild uz jautājumu.
Dažkārt visvērtīgākā atbilde nav tā, kas izskan pirmā. Cilvēks var dažas sekundes klusēt, uzdot papildu jautājumu, uzklausīt citus un tikai pēc tam piedāvāt savu risinājumu.
Tieši šāda pieeja var palīdzēt atšķirt cilvēku, kurš vēlas izskatīties gudrs, no cilvēka, kurš patiešām cenšas izprast problēmu un atrast labāko risinājumu.
Tāpēc nākamreiz, kad kāds uz pavisam vienkāršu jautājumu neatbild pirmais, nevajadzētu uzreiz pieņemt, ka viņš nezina atbildi. Iespējams, viņš vienkārši dara to, ko dara labi domājoši cilvēki – pirms runāšanas vispirms domā.
