Zinātņu akadēmija. Ēkas “skeleti” un gaidāmā nākotne 5
Pilis ar spokiem ir vērtīgākas – iespējams, ka tieši iedomāts vai patiess noslēpums palielina nama svaru ļaužu acīs. Vismaz par tūristu auditorijas uzmanības trūkumu šādi objekti nevar žēloties. Kā uz delnas uzlikta, vienaldzīga pret apkārtējo apbūvi Latvijas Zinātņu akadēmijas ēka rada pašpārliecinātas būves iespaidu. Vai gan varētu būt citādi, jo tā bija pirmā augstceltne un saliekama dzelzsbetona konstrukcija padomju varas okupētajā Latvijā, turklāt ar zvaigzni galotnē. Gaišās nākotnes simbolam jau celtniecības gaitā aiz solīdā frencīša tiek paslēpts mazs “skeletiņš”, palaikam pievienojušies arī citi noslēpumi, par kuriem savulaik varēja runāt tikai čukstus vai nemaz.
2015. gads pasaules fiziķu aprindās nosaukts par Gaismas gadu, Latvijas zinātnieki to izsludina kā “Academia – 200”, atzīmējot savas priekšteces – Kurzemes literatūras un mākslas biedrības – dibināšanu tieši pirms pārsimt gadiem. Nedaudz pārfrāzējot akadēmiķi Jāni Stradiņu, gads kļuvis par gaismas simbolu ne tikai fizikālā, bet arī garīgā izpratnē. Kas atliek žurnālistam – uzlaist kādu gaismas staru akadēmiķu citadelei un tās noslēpumiem ar savu lukturīti.
