Tālredzīgākiem saimniekotājiem malka jau šķūņos, gateros var dabūt koku atgriezumus 17
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
“Mums ir ļoti daudz privātmāju, un izsenis cilvēki raduši par apkuri domāt ne gadu, bet divus trīs uz priekšu. Lielai daļai malka jau sagādāta un šķūņos. Cenas tāpat kā visā Latvijā ir cēlušās, kādiem būs jāpalīdz, bet tas ir sociālā dienesta kompetencē un tiks risināts sociālās palīdzības ietvaros,” man stāsta Sabiles pilsētas un Abavas pagasta pārvaldes vadītājs Zigmunds Brunavs un rāda vietējo laikrakstu, kur skaldītu malku piedāvā par 43 eiro beramkubikmetrā, trīs metru baļķus malkai – par 85–87 eiro kubikmetrā.
Sava malkas plača Sabilē neesot, tikai viens cilvēks, kas pērk un piegādā malku cilvēkiem pēc pieprasījuma, bet viņš šobrīd esot izbraucis no Latvijas. Pie pārvaldes vadītāja neviens vēl neesot vērsies ar lūgumu palīdzēt pārlaist ziemu.
Kā jau ziņots, valdība šodien grasās lemt par Ekonomikas ministrijas sagatavoto plānu par atbalsta saņemšanas nosacījumiem energoresursu cenu pieauguma kompensēšanai. Iepriekš tika lemts par elektroenerģijas, dabasgāzes, siltumenerģijas un koksnes granulu cenu kompensācijām, bet, ņemot vērā straujo cenu pieaugumu arī malkai un koksnes briketēm, iekļauts arī atbalsts mājsaimniecībām, kas izmanto apkurē tās.
Bet Sabilē izskatās, ka īpaša stresa nav. Gāzesvads cauri neiet un līdz ar to nav uztraukuma arī par gāzes cenām kā dižpilsētām. Sabilē ir 1500 iedzīvotāju, bet pilsētu iekļaujošajā Abavas pagastā – nedaudz vairāk par 1000.
Galvenokārt kurinot ar malku, citi ar skaidu briketēm, kāds – ar granulām. Z. Brunavs savu māju kurina ar briketēm – pērnā apkures sezona bijusi gara, iztērējis piecas tonnas. Pagājušajā gadā tonna brikešu maksājusi 150 eiro, tagad divreiz vairāk un cena vēl augot.
Pārvaldes vadītājs cer, ka valdība iedzīvotājiem nāks palīgā ar apkures pabalstiem, bet skaidrs, ka jāgatavojas arī pašiem iedzīvotājiem: par malkas iegādi būs nepieciešami dokumenti. Diez vai varēšot tā vienkārši kaut kur malku no rokas nopirkt, samainīt vai vienkārši dabūt un pēc tam prasīt valstij kompensāciju.
Sabiles daudzdzīvokļu namus ar malku apkurina Talsu novada pašvaldības kapitālsabiedrība SIA “Talsu namsaimnieks” – iedzīvotājiem jārēķinās ar lielākiem rēķiniem. Tāpat šī SIA gādā siltumu Sabiles sporta un kultūras centriem, skolai.
Savukārt Sabiles pilsēta ar malku apkurina pārvaldes ēku ar tur esošām dažām citām iestādēm, saieta namu, pirti un bibliotēku – par to bēdas neesot, jo šķūņi pilni ar malku vēl no pagājušā gada.
“Tomēr visiem labāk būtu, ja ziema būtu īsa un mērena. Apkure kļūst dārgāka, elektrība dārgāka, pārtikai līdz ar to ceļas cenas,” atvadoties teic Z. Brunavs.
Kam mežs, tas vinnējis
Sabiles dārzeņu audzētājs Ēriks Šterns visas cerības liek uz savu mežu: esot 20 hektāri un malkai pietikšot. Arī dārzeņus tagad siltumnīcās audzēšot vēlāk, lai tik daudz nav jākurina un jātērē elektrība. Līdz šim malku ieguvis maiņas ceļā pret kartupeļiem.
“Man bija laba sadarbība ar netālo briežu dārzu. Aizvedu pārdesmit tonnas bojāto un mazo kartupeļu, ko citur īsti nav kur likt, un pretī dabūju malku, pat daudz nerēķinājām cenās.
Cik nu katram bija un vajadzēja, tik mainījāmies. Bet jau pērn man teica: zini, malkai cena aug… Es pretim: zini, kartupelim arī… Bet jau tad sapratu, ka kartupeļu un citu dārzeņu cena malkas cenai līdzi netiks, es nevarēšu uzlikt 15 eiro cenu par kilogramu. Cilvēki vienkārši nepirks. Bez gurķa iztiks, bet bez siltuma un elektrības nevarēs. Tā nu man maiņa pajuka, toties mežs aug griezdamies, uzpircēji spriņģo riņķī, bet es jau neesmu vakarējais, nepārdošu,” stāsta Ē. Šterns.
Ozolu šprikas pieciem gadiem
Toties pensionārs Juris Mārtinsons savu mežu ir pārdevis, jo sapratis, ka nespēs pienācīgi kopt. Ar kundzi dzīvo vieni (meita ar ģimeni Ķekavā), bet par apkuri padomājis pat piecus gadus uz priekšu: tādam laikam no labiem draugiem gaterī sapirktas ozola šprikas – tā Kurzemē dēvē gateru koku atgriezumus.
Kad Juris grib kādu panerrot, viņš stāsta, ka māju apkurinot ar parketa dēlīšiem. Un tur pat ir zināma daļa taisnības, jo minētajā gaterī no ozola patiešām gatavo parketa dēlīšus.
Šprikas Juris nopircis lētāk, nekā tirgū maksā alkšņa malka, bet siltuma atdeve no ozola kā no akmeņoglēm – tieši laikā centrālapkures katlam. Īpaši netaupot, gadā iztērējot līdz 15 kubikmetriem.
Ģimenei bijusi lieka nauda, un 4000 eiro iztērēti 3,5 kilovatu saules paneļiem. Tagad vasarā elektrība paliekot pāri, bet ziemā ņemot atpakaļ no valsts, tomēr ar nodoto nepietikšot. Vienu brīdi Jurim liekoties, ka izdarījis muļķību un šajos neskaidrajos laikos ieguldīto neatpelnīšot, citreiz atkal – ka būs ieguvējs.
Tīra dabiskās pļavas
Abavas pagasta “Drubazu” vīna darītavas saimniece Smaida Dzērve pēdējos trīs gadus dabisko pļavu apsaimniekošanas projekta ietvaros malku un šķeldu iegūst Abavas senlejā no apauguma pļavās. Klāt gan jāpiepērk divas tonnas granulu, jo māja liela. Ko darīs pēc gada, ģimene domāšot.
