Mamikins pauž bažas par LTV 3.kanāla lietderīgumu 4
Bijušais žurnālists, pašreizējais Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins (S) bažījas par LTV 3.kanāla lietderīgumu, tā vietā aicinot uzsākt diskusijas par finansējuma piešķiršanu jau esošajiem privātajiem kanāliem, tostarp “Pirmajam Baltijas kanālam” (PBK).
Vaicāts par Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) martā pieņemto lēmumu atbalstīt LTV trešās programmas izveidi, Mamikins sarunā ar aģentūru LETA neslēpa bažas par iespējamo finansējuma izlietošanas nelietderību.
“Man pagaidām tas izskatās pēc – atradām naudu un nu to iztērēsim. Bet kur ir tā pievienotā vērība?” retoriski vaicāja deputāts. “Ja mēs gribētu atbalstīt normālu informatīvo telpu krievu valodā, mēs, kā valsts, varētu sniegt finansējumu privātajiem kanāliem,” viņš piebilda, par piemēru minot jau esošā LTV 2.kanāla ziņu dienestu, TV5 vai arī PBK.
“Ja Latvija iekšpolitiski veidos LTV 3.kanālu, raugoties no žurnālistikas standartiem, ir skaidrs – ja mēs atspoguļojam Ukrainas valdības, Ukrainas prezidenta [Petro Porošenko], Ukrainas parlamenta pozīciju, mums ar mikrofonu ir jāiet arī pie Donbasa iedzīvotājiem. Mums būtu viņiem jāprasa, ko domā par prezidenta iniciatīvām. Tā būtu tikai godīga žurnālistika, jo visi viedokļi būtu pārstāvēti,” aicināja deputāts.
Tāpat Mamikins norādīja, ka pēdējā laikā bieži no vairākiem Eiropas Parlamenta deputātiem dzirdējis, ka uz Krievijas īstenoto propagandu ir jāatbild ar pretpropagandu.
“Vai tiešām viņi uzskata, ka skatītāji nesaprot, ko viņi skatās?” retoriski vaicāja Mamikins. “Mēs nevaram skalot smadzenes zem citas mērces. Jo mēs vairāk atļaujam, jo vairāk skatītājiem un sabiedrībai tiek sniegta izvēles iespēja, kas ļauj arī vairāk domāt par redzēto,” rezumēja deputāts.
Kā vēstīts, NEPLP martā pieņēma lēmumu atbalstīt LTV trešās programmas izveidi. Lēmumu kopā ar minēto koncepciju NEPLP nosūtīja Kultūras ministrijai.
Finanšu ministrija neatbalsta LTV krievu kanāla veidošanu. “Gan mūsu, gan kaimiņvalsts vēlme veidot jaunus TV kanālus izskatās pēc tērēšanas. Ja uzklausām speciālistus, piemēram, profesori Andu Rožukalni, tad saprotams, ka vajadzīgi vismaz pieci gadi, lai šādu kanālu izveidotu pienācīgā līmenī. Tad tas būs par vēlu. Pieskaitot privātos medijus, valstī ir laba televīzijas un radio infrastruktūra. Loģiski būtu saturu pirkt no privātajiem,” iepriekš intervijā “Latvijas Avīzē” skaidroja finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
Tikmēr TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka tā rīcībā nonākusi NEPLP iesniegtā tāme, kurā nākamgad no valsts budžeta lūgts piešķirt trīs miljonus eiro, gadu vēlāk – 5,3 miljonus, bet vēl pēc gada – 5,6 miljonus eiro. Tas ir krietni vairāk, nekā nepieciešams Igaunijā – Igaunijas sabiedriskās televīzijas jaunajam kanālam krievu valodā šogad atvēlēti aptuveni 2,5 miljoni eiro un turpmāk – četri miljoni eiro gadā.
