Divi pieminekļi – Šveicē un Briselē 7
Briselē Servantesa nemirstīgajiem varoņiem Sančo Pansam un Donam Kihotam ir uzcelts piemineklis. Ar savu aktiera darbu Sančo Pansas tēlam pieminekli uzcēlis arī Placēns. “Zirga Donam Kihotam Dailes teātrī, protams, nebija,” atceras mākslinieks, “režisors Kārlis Auškāps izdomāja izmantot ķerru… Grūti, slapjām mugurām ņēmāmies… bet nu izrāde ir ierakstīta un glabājas diskā.”
Pirms pāris gadiem braucot ceļojumā ar savu mašīnu uz Šveici, Placēnu pārim netīšām līdzi bija paķērušās bildes no Dailes teātra izrādes “Šerloks Holmss” ar Gunāru Doktora Vatsona lomā. Šveicē, Meiringenā, Holmsa muzejā tās ieraugot, darbinieki bija stāvā sajūsmā. Placēni muzejā tika ielaisti par baltu velti. “Ieejas karti” – līdzpaņemtās bildes – gan nācās atstāt muzejam mūžīgā glabāšanā. Toties pašam Gunāram nu mājās ir foto, kur viņš redzams, Holmsa pieminekli mīļi apkampis.
Bet Placēna lomu loma, protams, ir Šveiks. Starp citu, krietnajam kareivim Dailes teātrī bija divi dublanti. Sākumā teātris vairāk uzticējās Eduardam Pāvulam no Dailes studijas nekā Teātra institūta studentam Gunāram Placēnam. Pāvuls pat bija aiz ausīm pielipinājis kinostudijā izgatavotus tādus kā klamburus, lai smieklīgāk. Pieņemšanas izrādē toreizējam kultūras ministram Voldemāram Kalpiņam kaut kas nepatika. Smiļģis tūlīt iztapīgi: mums ir vēl otrs! Tā Placēns Šveiku nospēlēja 170 izrādes, bet bildē Dailes teātra skatlogā, toreiz vēl Lāčplēša ielā, tā arī nostāvēja tikai un vienīgi Eduarda Pāvula ģīmetne Šveika izskatā. Iespējams, Pāvuls tā kā vēl cerējis uz lomu, teātris vēl tā kā domājis, bet es, saka Gunārs, netiku cerējis, ka spēlēšu Romeo, kaut gan esmu bijis pat Rogožins Dostojevska “Idiotā” ar dunci un sveci rokā.
