Māris Antonevičs: Zvaigznes tumšā puse 0
Bankas un dažādi ātras naudas aizdošanas kantori jaunu kredītņēmēju piesaistīšanai parasti izmanto iekārdināšanas metodi. Reklāmā žūžojošas mūzikas pavadībā tiek rādīta laimīga ģimene, kura iegādājusies jaunu māju vai auto un nu varēs izbaudīt šā pirkuma labumus, ne par ko nesatraucoties.
Protams, vēlāk nāksies ik mēnesi maksāt aizņēmuma procentus, kas šo laimes sajūtu ātri vien noplacinās. Iespējams, atklāsies, ka reklamētajai precei ir vēl daudzi citi trūkumi, piemēram, ļoti tuvu skaistajai mājai ir kāda cūku ferma vai skaļš autoceļš, tās apsaimniekošanas izmaksas ir milzīgas un būvniekiem gadījies arī pa kādam “brāķim”…
Nav noslēpums, ka reklāmā redzamā prece bieži vien atšķiras no īstā produkta. Bet visi jau saprot, ka tāda ir reklāmas daba – pārdot sapņus. Reālās situācijas noskaidrošana paliek paša pircēja rokās – jo rūpīgāk viņš to darīs, jo lielākas iespējas pasargāt sevi no nepatikšanām. Tas attiecas arī uz politiskajiem saukļiem, tajā skaitā tiem, kas aicina sekot kādas citas valsts piemēram. Sak, darīsim, kā viņi, un viss mums būs labi! Klāt vēl var pievienot bildītes ar skaistiem skatiem no šīs valsts un kādus atlasītus statistikas rādītājus.
Karstasinīgāki cilvēki, iespaidojušies no šādas reklamēšanas, var pat sarīkot “arābu pavasari” vai kaut ko tamlīdzīgu, pieprasot “demokrātijas ieviešanu”. Lai vēlāk dusmotos, ka demokrātija, izrādās, nav tas pats, kas pārticība un pat simts reizes atkārtojot vārdu “halva”, mutē saldāks nekļūst.
Arī Latvijā ik pa laikam atskan politiski aicinājumi ņemt piemēru no kādas citas valsts, kas mūs nešaubīgi novedīs pie panākumiem. Šķiet, visbiežāk kā paraugs tiek minēts Skandināvijas vai ziemeļvalstu “modelis”. Tas attiecas uz dažādām jomām – nodokļu un sociālo politiku, integrāciju, cilvēktiesībām un tā tālāk. Arī modē nākušo dzimumlīdztiesību, kur vienkāršākais veids problēmas risināšanai ir nokopēt šaubīgu Dānijā tapušu grāmatiņu un izplatīt to kā mācību līdzekli bērnudārziem. Vai mēs vispār drīkstam apšaubīt, ka tur – ziemeļvalstīs – kaut kas ir nepareizi? Starp citu, arī gaidāmās pašvaldību vēlēšanas nav iztikušas bez solījumiem pārvērst Rīgu par “Ziemeļu zvaigzni” ar domu sakārtot to pēc Skandināvijas parauga. Protams, labāk “Ziemeļu zvaigzne”, nevis “Maskavas iebraucamā sēta”, tomēr – vai šis primitīvais solījums nelīdzinās minētajām kredītu reklāmām, kas tirgo sapņus, nevis realitāti?
Stokholmas piepilsētā Husbijā jau vairākas dienas nerimst nekārtības, kuras izraisījuši agresīvi noskaņoti jaunieši no imigrantu ģimenēm. Scenārijs diezgan līdzīgs tam, ko savulaik jau nācās pārdzīvot Francijas galvaspilsētai Parīzei – abos gadījumos par “firmas zīmi” kļuvusi automašīnu dedzināšana.
Protestus it kā izraisījis incidents, kad zviedru policisti nošāvuši kādu ar mačeti bruņotu vīrieti, taču skaidrs, ka iemesli jāmeklē daudz dziļāk – tās ir Zviedrijas imigrācijas un sociālās politikas sekas. Kārtējais spēriens pa kājstarpi multikulturālisma ideju piekritējiem, kuri pat vairs necenšas aizstāvēt gadu desmitiem īstenotās politikas pareizību.
Visticamāk, šīsnedēļas Stokholmas nemieri atblāzmosies politikā kā labējo politiķu (piemēram, partijas “Zviedru demokrāti”) popularitātes pieaugums. Bet arī valdošās partijas nevarēs izlikties, ka viss kārtībā un “modelis” darbojas sekmīgi.
Un tagad jautājums – vai jūs gribētu, lai Rīga ir kā Stokholma? Te bez precizēšanas neiztikt – vai tā Stokholma, kur no rīta tevi sagaida kūpošs auto vraks? Diez vai…
