Martā Baltijā elektroenerģijas cenas samazinājušās par 17% līdz 19%, liecina Ziemeļvalstu elektroenerģijas biržas “Nord Pool Spot” (“Nord Pool”) un Lietuvas enerģijas biržas “Baltpool” informācija.

Lasītākie

Vai kārtējā krāpnieku shēma? “Telefonā uzrādās neatbildēti zvani. Atzvanot uz numuru, adresāts apgalvo, ka nav zvanījis”

TV24

“Neaiciniet atpakaļ, ja jūs nezināt, vai šeit būs darbs!” Jaunietis pabeidzis augstskolu Anglijā, bet Latvijā nevar atrast darbu

Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 86

Lasīt citas ziņas

“Nord Pool” Igaunijas apgabalā martā elektroenerģijas tūlītējo darījumu jeb “spot” vidējā cena bija 39,21 eiro (27 lati) par megavatstundu (MWh), kas ir par 19,1% mazāk nekā februārī, kad vidējā cena bija 48,47 eiro (33 lati) par MWh. Savukārt “Baltpool” vidējā mēneša cena bija 43,38 eiro (30 lati) par MWh, kas ir par 17,4% mazāk nekā februārī, kad tā bija 52,54 eiro (36 lati) par MWh.

AS “Latvenergo” tirdzniecības attīstības daļas vadītājs Gatis Junghāns kompānijas energoblogā cenu samazinājumu skaidro ar augstāku apkārtējā gaisa temperatūru, kas kausēja uzkrājušos sniegu un ledu un palielināja elektroenerģijas ražošanu hidroelektrostacijās (HES) gan Ziemeļvalstīs, gan Baltijā.

TV24

Aizsilniece: “Medikamentu tirdzniecība starp Ukrainu un Krieviju ir ievērojami lielāka nekā medikamentu tirdzniecība no Latvijas uz Krieviju”

FOTO. Viena no lielākajām talkošanas vietām ir Zaķusala pie Rīgas radio un televīzijas torņa, pulcējot vairāk nekā 250 talkotājus

Spirta ražošana divos mēnešos Latvijā augusi 3,1 reizi

Ziemeļvalstīs, kur uzkrātais ūdens līmenis hidroelektrostaciju rezervuāros bija būtiski virs normālā, elektroenerģijas cenas tirgū martā bija vidēji 30 eiro (20,8 lati) par MWh jeb par 25% zemāka nekā Baltijā.

Siltais laiks, sniega kušana un augstāks ūdens līmenis Ziemeļvalstu HES rezervuāros jau kopš februāra vidus rada spiedienu uz elektroenerģijas nākotnes cenām. Paaugstinātais ūdens līmenis liek HES ar mazākiem rezervuāriem ražot elektroenerģiju, neņemot vērā cenas tirgū, lai izvairītos no ūdens pārgāšanas. Rezultātā īpaši tuvāko mēnešu elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas strauji samazinājās, skaidro Junghāns.

Ilgāka termiņa – nākamo gadu – elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas īstermiņa ūdens situācija neietekmēja, tomēr tās samazināja oglekļa dioksīda (CO2) emisijas kvotu cenu pazeminājums. Patlaban vairāki vienlaicīgi faktori samazinājuši elektroenerģijas nākotnes darījumu cenas. HES ražošanas apmērs ir paaugstināts, Zviedrijā darbojas ap 82% no atomelektrostaciju jaudām, CO2 emisijas kvotu cenas ir zemas. Šo iemeslu dēļ “Latvenergo” uzskata, ka patlaban elektroenerģijas nākotnes cenas ir saprātīgi izcenotas un patērētājiem ir piemērots brīdis fiksēt elektroenerģijas iepirkuma cenu nākotnē.

Kā ziņots, februārī Baltijā elektroenerģijas tirgus cenas bija pieaugušas par 18%-22%.