Mati. Uzzinām vairāk par tiem! 0
Šie tievie, elastīgie pavedieni veidoti no keratīna – olbaltumvielas, kas ir ādas ragakārtas galvenā sastāvdaļa, – un atrodas gandrīz it visur uz ķermeņa. To struktūra dažādās ķermeņa zonās atšķiras, bet parasti ar jēdzienu mati saprotam apmatojumu, kas klāj cilvēka galvas virsmu.
◆ Daba cilvēkam matus devusi ne tikai skaistumam – tie pasargā no karstuma, aukstuma un mitruma, kā arī amortizē triecienus. Lai mati tiktu apgādāti ar tiem nepieciešamajām barības vielām, galvas ādā atrodas sīki sazarotu kanālu sistēma, pa kuru visdažādākās barības vielas nonāk līdz matu saknēm.
Galvas matainajā daļā jeb skalpā ir vairāk par 100 tūkstošiem matu sīpoliņu, kuros veidojas mati. Visvairāk to ir blondu matu īpašniekiem, mazāk brunetiem, bet vismazāk – rudmatainajiem.
◆ Galvas, bārdas, ūsu, padušu un kaunuma apmatojumu veido garie mati, uzacis un skropstas – īsie, bet citur uz ķermeņa virsmas ir smalka, mīksta pūka. Matiņu nav tikai uz lūpu sārtās daļas, pirkstu sānmalām un delnām, kā arī pēdu apakšpuses.
◆ Ja mata sīpoliņam ir apaļa atvere, tā stiebrs aug taisns; ja atvere ir ovāla vai izliekta, mati ir sprogaini vai viļņaini.
◆ Mata stiebrs un sakne veidoti no pārragotām, nedzīvām šūnām (tāpēc matu griešana nesāp), bet sīpoliņš ir dzīvs. Tas atrodas īpašā maisiņā, kur nepārtraukti rodas jaunas šūnas, kas liek matam pagarināties.
Mati caurmērā izaug par 1 centimetru mēnesī.
Novecošanās izraisītu hormonālu izmaiņu dēļ ar gadiem šūnas matu saknēs sāk dalīties lēnāk, tāpēc mati aug smalkāki, trauslāki. Vecie, spēcīgie savu dzīves ciklu pakāpeniski beidz, jaunie veidojas gausāk un vājāki.
◆ Mata dzīves ritumam ir trīs cikli. Augšanas posms ilgst 2–6 gadus. Tā laikā mata sīpoliņš pakāpeniski izsīkst un iestājas 2–4 nedēļu miera fāze, kad mats pamazām atmirst.
Kad sīpoliņš atkal aktivējas un tajā sāk veidoties jauns mats, tas izspiež no maisiņa atmirušo – tā mūžs beidzas ar izkrišanu.
◆ Matu krāsu nosaka pigmenta daudzums. Novecojot pigmentu matos aizstāj gaisa pūslīši, tāpēc mati zaudē krāsu un nosirmo.
To, cik agri sākas nosirmošana, ietekmē iedzimtība, iekšējās sekrēcijas un nervu sistēmas, tāpat infekcijas slimības. Sirmošanu veicina arī anēmija.
◆ Matu dabīgā toņa saglabāšanai svarīgs ir cinks. Ja to ar uzturu ilgstoši uzņemam par maz, matu sirmošana noris straujāk, tie var pastiprināti izkrist.
Mati jāmazgā tad, kad tie ir netīri. Bieža mazgāšana matiem nekaitē, bet nepiemērots, pārāk koncentrēts šampūns gan var veicināt galvas ādas pārlieku attaukošanu un sausināšanu.
◆ Sausā gaisā, kāds ziemā ir telpās un arī ārā, mati pastiprināti elektrizējas. Pret to līdz matu sukāšana ar dabiska materiāla – koka vai raga – ķemmi.
◆ Lai mati būtu veselīgi, kupli un biezi, jāuzņem pietiekami daudz olbaltumvielu un B grupas vitamīnu, citādi mati kļūst trausli, smalki un nespodri. Uzturam ir jābūt sabalansētam un pilnvērtīgam, bagātīgam ar augļiem un dārzeņiem. Tas palīdz pilnvērtīgāk darboties gremošanas traktā esošajiem enzīmiem, kas sašķeļ uzturvielas un ļauj tām uzsūkties organismā.
◆ Matu izkrišana un jaunu augšana zaudēto vietā ir nepārtraukts, normāls process, jo, tāpat kā dabīgi atjaunojas ādas virskārta un skropstas, nomainās arī mati. Ik dienu izkrīt 50 līdz 100 matu.
◆ Ja mati izkrīt pastiprināti, tas var liecināt par kādu galvas ādas, matu problēmu vai vispārēju veselības stāvokļa pasliktināšanos. Nereti mati sāk pastiprināti izkrist pēc nepārdomātas, drastiskas diētas un badošanās kūrēm, kas novājina organismu.
◆ Par matu veselīgumu ļauj spriest trihogramma. Tās veikšanai izrauj 40–50 matus un, mikroskopiski izmeklējot, iegūst informāciju par matu saknīšu stāvokli, par to, cik procentuāli daudz matu ir katrā no trim to augšanas fāzēm un kāda ir matu stiebru kvalitāte.
◆ Matu atkāpšanās pa deniņu līniju, to retināšanās pakausī un abu šo zonu saplūšana un plikgalvības veidošanās liecina par androgēnu matu izkrišanu. Tā saistīta ar paaugstinātu matu saknīšu jutību pret vīrišķo hormonu ietekmi – uz tām ir vairāk receptoru, kas spēj saistīt vīrišķos hormonus un spēcīgāk nomāc šūnas, kas atbild par jaunu matu augšanu.
Galvas lejasdaļā vīrišķos hormonus piesaistošo receptoru tikpat kā nav, tāpēc tur mati dzīvo arī tad, ja galvvidus pliks.
◆ Tā kā receptoru daudzumu un saknīšu jutīgumu pārmanto ģenētiski, šādas iedzimtības dēļ matus pastiprināti zaudē arī jauni vīrieši, matu atkāpšanās pa deniņu līniju parasti sākas jau no 25–30 gadu vecuma.
Plikgalvība jeb alopēcija no tēva tiek pārmantota tikai 25% gadījumu, citiem tā atkarīga no iedzimtības pa mātes līniju. Tāpēc, ja radušās bažas par matu likteni, jāpievērš uzmanība mātes, viņas brāļu un tēva galvas rotai.
◆ Sievietēm matu izkrišana var pastiprināties nopietnu hormonālo pārmaiņu ietekmē menopauzes laikā, kad organismā samazinās sievišķo hormonu estrogēnu sekrēcija, kas līdz tam aizsargājuši matu saknītes, kā arī pēc bērna piedzimšanas.
Ja matu izkrišana ir saistīta ar estrogēnu sekrēcijas mazināšanos, mati ar laiku ataug, taču pusmūžā gan vairs ne tādā daudzumā kā jaunībā.
◆ Visbiežāk ar matu zaudēšanu saistītas vairogdziedzera slimības un anēmija, kuras iemesls ir dzelzs trūkums organismā. Tā dēļ samazinās skābekļa piegāde matu saknītēm. Tā kā dzelzi pamatā uzņemam, ēdot gaļu, īpaši par uztura sabalansēšanu jādomā veģetāriešiem.
◆ Ļoti būtiski matu stāvokli ietekmē gremošanas sistēma – hroniskas, īpaši kuņģa un zarnu trakta, kaites var traucēt noteiktu bioloģiski aktīvu vielu uzsūkšanos, līdz ar to cieš mati, arī āda un nagi.
◆ Stresa dēļ mati pastiprināti var izkrist pēc nozīmīgām ķirurģiskām operācijām, dzemdībām, drudža, smagām infekcijām, tostarp pēc gripas. Stresa veicinātā matu izkrišana parasti neprasa ārstēšanu – organismam atgūstoties, mati ataug paši.
◆ Matu zaudēšanu var provocēt arī noteiktu medikamentu lietošana.
◆ Matu lūšanas iemesls nereti ir to agresīva ķīmiska un pārāk intensīva termiska apstrāde, regulāri balinot, liekot ilgviļņus, krāsojot, žāvējot ar fēnu, izmantojot lokšķēres un matu taisnotāju.
Matus vājina un nespodrus padara akūts mitruma trūkums. Lai no tā izvairītos, pietiekami daudz jāuzņem šķidrums un jālieto mitrinoši matu kopšanas līdzekļi.
◆ Matiem kaitē smēķēšana, jo nikotīns sašaurina asinsvadus, galvas āda tiek sliktāk apsaiņota un mati, nesaņemot pietiekami daudz barības vielu, kļūst trausli. Smēķējot tiek zaudēts arī ļoti daudz C vitamīna, bet tas nepieciešams kolagēna – olbaltumvielas, kas veicina to stiprumu un elastību – sintēzei.
◆ Matus spēcināt palīdz procedūras, kas aktivē asinsriti un vielmaiņu galvas ādā, – plecu, spranda un galvas matainās daļas masāža, darsonvalizācija, stimulācija ar infrasarkano lāzeru.
