Mazākā komanda kopš Barselonas: Tokijas olimpiskajās spēlēs gatavojas startēt deviņi Latvijas vieglatlēti 1
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Šodien noslēdzas olimpisko spēļu kvalifikācija sporta karalienei vieglatlētikai. Pēc pagaidu aprēķiniem uz Tokiju posīsies deviņi Latvijas sportisti. Olimpiskos kvalifikācijas normatīvus izpildīja četri – Gatis Čakšs un Līna Mūze šķēpmešanā, Laura Igaune vesera mešanā un Laura Ikauniece septiņcīņā, taču viņa traumas dēļ Tokijā nestartēs.
Jau šobrīd zināms, ka caur pasaules rangu ceļazīmes ieguvuši soļotāji Arnis Rumbenieks un Ruslans Smolonskis 50 kilometru distancē, bet 1. jūlijā arī caur rangu par pilntiesīgiem olimpiešiem vajadzētu kļūt šķēpmetējiem Madarai Palameikai, Anetei Kociņai un Ronaldam Štrobinderam, kā arī Līgai Velverei 800 metru skriešanā.
Aizvadītajā nedēļā Jelgavā norisinājās 100. Latvijas čempionāts vieglatlētikā, kas bija teju pēdējā iespēja vēl kādam no mūsu sportistiem ielēkt Tokijas olimpisko spēļu vilciena pēdējā vagonā.
To izmantoja Kociņa, kura vien par 30 centimetriem atpalika no kvalifikācijas normatīva, bet rezultāts 63,70 metri deva pietiekami daudz ranga punktu, lai iekļūtu ranga trīsdesmitniekā.
“Līdz rītdienai “World Athletics” (vieglatlētikas jumtorganizācija) apkopos visus rezultātus, kas tika sasniegti pēdējās dienās, izņems ārā tos sportistus, kuri ir atteikušies no dalības olimpiādē, kā, piemēram, mūsu Laura Ikauniece. Savukārt jūlija pirmajā dienā tiks publicēts oficiāls saraksts ar olimpiešiem.
Mūsu aprēķini liecina, ka viņu vidū būs arī Palameika, Štrobinders, Kociņa un Velvere,” “Latvijas Avīzei” skaidroja Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs.
Vairāku faktoru kopums
Vasaras olimpiskajās spēlēs Latvijas delegācijā vieglatlētu komanda allaž bijusi kuplākā un tāda būs arī šoreiz, taču pirmo reizi kopš 1992. gada Barselonas spēlēm mums nebūs vairāk par desmit dalībniekiem (pirms pieciem gadiem Riodežaneiro kvalifikāciju bija izpildījuši 15, bet 2012. gadā Londonā pat 22 sportisti).
Miļkevičs uzskata, ka dalībnieku skaita sarukums ir vairāku faktoru kopums. “Augstie kvalifikācijas normatīvi ir tikai viens no šiem faktoriem. Jāņem vērā, ka kovida dēļ mums izpalika ziemas sezona, kas noteikti arī ietekmēja, tāpat vairākiem sportistiem bija savainojumi, vēl kāds izslimoja kovidu un nevarēja atgūt konkurētspējīgu sportisko formu.
Neskatoties uz to, vairāki sportisti bija tuvu ceļazīmes iegūšanai.
Piemēram, Sindija Bukša pēdējā brīdī satraumējās, Gunta Vaičule atgriezās pēc ģimenes pieauguma, taču veiksmes gadījumā arī varēja kvalificēties.
Ļoti tuvu tam bija kārtslēcējs Mareks Ārents, kuram pietrūka vienas labas sacensības. Rangā gana augstu bija trīssoļlēcēja Rūta Lasmane, šķēpmetējs Patriks Gailums, nekur tālu nebija Jānis Leitis un Elvis Misāns, kuriem bez sportošanas ir arī citi darbi.
Vairāk par 13 sportistiem Tokijā nebija mūsu plānā, taču jāatzīst, cerējām, ka būs vairāk par desmit,” Miļkevičs norāda, ka ne visiem izdevies realizēt savus mērķus.
Pa taisno uz Tokiju
Izkristalizējoties sastāvam, skaidrāka kļūst arī loģistika, kad mūsējie dosies uz Tokiju, kas atrodas pavisam citā laika joslā. Pirms diviem gadiem Miļkevičs bija devies uz Japānu, kur tikās ar Fudži pilsētas vadību, noslēdzot sadarbības memorandu par treniņnometnes rīkošanu Latvijas sportistiem.
Tobrīd vēl nekas neliecināja par globālajām pārmaiņām, ko pasaulē ieviesīs koronavīrusa pandēmija, taču tagad doma par treniņnometni Japānā pirms olimpiādes nav aktuāla.
“Katram sportistam ir savi plāni, bet skaidrs, ka viņi brauks uz savu startu un iespēju robežās aklimatizāciju veiks uz vietas Tokijā.
Mums bija sadarbības partneris, taču kovida dēļ neskaidrību par treniņnometni bija pārāk daudz.
Kā tas var iespaidot sportistus? Tas ir individuāli, taču būs jācenšas panākt, lai startu dienās nav aklimatizācijas bedres. Šajā ziņā mūsu sportisti ļoti cieši sadarbojas un konsultējas ar Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) ārstiem, neviens uz dullo neko nedara,” piebilst LVS ģenerālsekretārs.
Vieglatlētikas programma Tokijas olimpiskajās spēlēs sāksies 30. jūlijā un desmit dienu laikā tiks sadalīti 48 medaļu komplekti, par vienu vairāk nekā pirms pieciem gadiem Riodežaneiro, jo pirmo reizi godalgas tiks dalītas arī 4×400 metru jauktajā skriešanas stafetē.
