Ceļš līdz medībām 6
Par medībām Rīgas puika sasapņojies jau bērnībā, skatoties filmas. Ģimenē ar jaktēšanu neviens nenodarbojās, ja nu vienīgi tēvs jaunības dienās gājis kopā ar Aleksandra vectētiņu dzinējos. Jaunā cilvēka ikdiena tagad saistīta ar datoriem – viņš strādā par informācijas tehnoloģiju administratoru, studē programmēšanu Transporta un sakaru institūtā.
Pagājušo vasaru Aleksandrs veltīja mednieku kursiem un šautuvei, ko apmeklējis bieži, jo viss bija jāapgūst no pamatiem. Sākums šķitis grūts – pārsteidzis ieroča atsitiens, lai gan krampis puisim labs, uztrenēts boksa nodarbībās sporta klubā “Latvijas cimdi”. Teorētiskajās apmācībās aizraujošākā izrādījusies pašu pasniedzēju pieredze, kā arī informācija un attēli ar dzīvniekiem un putniem.
Eksāmeni grūtības nesagādāja, palīdzējuši mājas lapā “allforhunt.com” ievietotie testi, kas līdzīgi kā autovadītājiem CSDD portālā ļauj gan pārbaudīt, gan nostiprināt zināšanas. “Šaušanas eksāmenu domāju kārtot ar skrejošo mežacūku, taču galu galā nolēmu šaut šķīvīšus – tas man padevās labāk,” par gala pārbaudījumu izvēli stāsta Aleksandrs. Daudz vērtīgu ieteikumu par ieroča lietošanu un medībām viņš smēlies populārajā “youtube” – skaties tik un mācies, bet portāls “guns.ru” noderējis šaujamā izvēlei.
Jaunā mednieka arsenālā jau trīs “stroķi” – līdzās Krievijā ražotajai eksporta varianta gludstobra bisei arī mazkalibrene treniņiem šautuvē un saimnieka favorīte – somu karabīne “Tikka”.
Lai tiktu pie medīšanas, ar apliecību, ieroci un centību vien nepietiek – rāda Aleksandra piemērs. Ja nav izdevies piedzimt mednieku ģimenē, mantot kādu ar medībām pārņemtu radu vai iegūt par draugu jēgeru, ceļš līdz pirmajai jaktij var būt garš un līkumains.
