Ja vajag “jaunas asinis” 6
Veiksmes gadījumā jauno mednieku uz medībām var uzaicināt darba biedrs, kā tas notika ar Aleksandru. Četrus mastus viņš nogāja dzinējos, pirmo reizi mūžā savvaļā redzēja dzīvniekus – kā skrien stirnu bars, aizbrāžas mežacūkas, cilpo zaķis. Vēl lielāku pārsteigumu piedzīvojis, kad dzinējmedību noslēgumā saskaitījis visus iegūtos kustoņus – pavisam kopā 18. Ap 30 biedru kuplais Talsu puses kolektīvs par medījuma trūkumu nevarot žēloties, to viņš pieredzējis arī visās pārējās medībās, uz kurām ticis uzaicināts par dzinēju. Gada pēdējā medīšanas reizē vīri uzticējuši uzšķērst sivēnu, kas bija sācis stingt un ar ko kluba medniekiem negribējies ņemties. “Nekad nebiju dzīvnieku šķērdis, vienīgi redzēju, kā to dara veterināro kursu praktiskajās nodarbībās,” nosaka Aleksandrs. Taču mednieki pamācījuši, un viss izdevies labi.
Mājās allaž atgriezies ar brangu guvumu – medījuma gaļa no saldētavām jau izspiedusi veikalā pirkto. Viņa mamma un arī draudzene pamazām apgūstot gatavošanas māku – iesākumā maltīte sanākusi pasausa, bet pēdējās reizes tā garšojusi aizvien labāk.
“Draudzene, mana ģimene jauno hobiju atbalsta, jo ikdienā visu laiku atrodos pie datora,” skaidro Aleksandrs un piebilst, ka viņa piemērs iedvesmojis arī tēvu, kurš nokārtojis mednieka eksāmenu un cītīgi trenējas šautuvē, lai iegūtu tiesības izmantot vītņstobra ieroci. Tagad pie talseniekiem uz medībām par dzinējiem brauc abi kopā.
Aleksandrs cer, ka viņu uzaicinās arī uz praktiskiem darbiem – tornīšu būvniecību, krūmu ciršanu, kas ne visiem kolektīva vīriem pa spēkam. Darba biedrs, ielūdzot uz medībām, tā arī noteicis, ka klubam vajag jaunas asinis.
“Pirms stājos ar ieroci mastā, man jāiegūst pieredze dzinēja gaitās un jāuzlabo šaušanas prasme,” prātīgi spriež jaunais mednieks, tāpēc uz medībām viņš pagaidām ņemot līdzi tikai nazi. Gan jau pienāks arī ieroča kārta, varbūt pavisam drīz, ja Talsu puses vīri Aleksandru uzaicināšot uz lapsu medībām – savairojies to par daudz, zaķus noēd.
