Pieņemti grozījumi likumā “Par valsts noslēpumu”. Medijiem sola informācijas pieejamību 30
Ināra Egle, “Latvijas Avīze”, “Latvijas Mediji”
Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, kas iepriekš radīja bažas.
Grozījumus likumā “Par valsts noslēpumu”, kur iekļautā norma par informāciju dienesta vajadzībām iepriekš izsauca plašu rezonansi mediju vidū, Saeima ceturtdien pieņēma galīgajā lasījumā diezgan mierīgā gaisotnē. Tā daļēji kliedēja bažas, ka pēc iestādes vadītāja ieskatiem noteiktā informācija dienesta vajadzībām, kas būs padarīta par valsts noslēpumu, ierobežos žurnālistu un sabiedrības iespējas ar to iepazīties. Aizsardzības un iekšlietu komisija pēc Satversmes aizsardzības biroja ierosinājuma iesniedza likumā vairākus priekšlikumus, kas paredz arī iespēju pārsūdzēt tiesā atteikumu izsniegt informāciju dienesta vajadzībām. Tiesa vērtēs arī informācijas klasifikācijas pamatojumu.
Grozījumus likumā par “Par valsts noslēpumu” bija paredzēts pieņemt jau aprīļa sākumā, nosakot ļoti īsu priekšlikumu iesniegšanas termiņu. Taču, reaģējot uz žurnālistu un nevalstisko organizāciju iebildēm, pēc “Apvienotā saraksta” deputātu ierosinājuma Saeima deva ilgāku laiku priekšlikumu iesniegšanai, Saeimas darba kārtībā projektu iekļaujot šonedēļ. Atis Švinka (“Progresīvie”) informēja, ka drīzumā pie šā likuma vajadzēs atgriezties, jo “Progresīvie” un arī Ģenerālprokuratūra bija iesniegusi vēl vairākus ierosinājumus, par kuriem nepieciešama plašāka diskusija. “Progresīvie” sākumā bija vienīgie, kas vērsa uzmanību uz nepamatoto steigu, kādā likumu bija plānots pieņemt. “No vienas puses, ir jāgarantē valsts drošība, bet, no otras puses, ir cilvēktiesības un sabiedrības intereses,” teica A. Švinka.
Ziņojot par projektu, Jānis Dombrava (NA) informēja, ka ir precizēta definīcija, nosakot, ka par informāciju dienesta vajadzībām ir atzīstama tāda iestādes vadītāja informācija, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un ir paredzēta tās pamatdarbības nodrošināšanai, un kuras nozaudēšanas vai nelikumīgas izpaušanas gadījumā var apdraudēt valsts intereses, nozares, iestādes vai valsts drošību. Tagad likumā ir paredzētas personu tiesības iepazīties ar sarakstu, kurā ir noteikti institūcijas vadītāja noteiktās informācijas dienesta vajadzībām veidi, tēmas, atsevišķi dokumenti. Atteikumu izsniegt informāciju varēs apstrīdēt Administratīvajā tiesā.
