Kūtris: Valsts noslēpuma atzīme bijusi uzlikta dokumentiem, kuros ir valsts izsaimniekošanas plāni 134
Vai reizēm valsts noslēpuma “zīmoga” uzlikšana kādiem dokumentiem patiesībā nav mēģinājums slēpt no sabiedrības informāciju, kas tai patiesībā ir svarīga?
Uz šādu jautājumu TV24 raidījuma “Ziņu TOP” ēterā savu atbildi sniedzis Gunārs Kūtris, 14. Saeimas deputāts (ZZS), bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs.
Viņš gan norāda, ka informācijas atklātības likumā ir skaidri noteikts, kādai informācijai nedrīkst uzlikt grifu, jo sabiedriski nozīmīgai informācijai ir jābūt pieejamai visiem.
Taču praksē esot gadījies redzēt, ka ministrijas mēdz rīkoties dažādi. Iepriekš īpaši iecienīts bijis apzīmējums “ierobežotas pieejamības informācija”, kas plaši ticis izmantots dažādos dokumentos.
Cita starpā Kūtris arī atklāj: “Vienā parlamenta izmeklēšanas komisijā es redzēju, kādiem dokumentiem bija uzlikts grifs, ko nekādi nedrīkstēja publiskot, bet apakšā bija valsts izsaimniekošana.”
