Medvedevs piedāvā maksāt prēmijas par nogalinātiem NATO karavīriem 56
“Medvedevs piedāvā maksāt prēmijas par nogalinātiem NATO karavīriem,” TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” atklāj Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Prēmijas būtu pašas lielākās, bet summa nav norādīta. Kritušos nevajag vest atpakaļ, lai tuvinieki ciešot.
NATO spēja ātri izvērst līdz 500 tūkstošiem karavīru uz savām austrumu robežām, atbildot uz Krievijas agresiju, ir atkarīga no tādu šķēršļu pārvarēšanas kā birokrātija un trausla dzelzceļa infrastruktūra, sevišķi Vācijā, ziņo britu laikraksts “The Telegraph”.
Kad Francija izvērsa savus bruņotos spēkus jaunas NATO kaujas grupas vadīšanai Rumānijā, Francijas tanki tika iekrauti vilcienos un sagatavoti transportēšanai caur Eiropu, bet dokumentu problēmu dēļ tos apturēja uz Vācijas robežas. Francijas amatpersonas pēc tam bieži ir atgādinājušas aliansei, ka tās autoritāti nosaka spēja ātri atbildēt uz draudiem.
Šāds viedoklis ir arī NATO augstākajai vadībai, kura apzinās, ka pēc pirmajām agresijas pazīmēm no Krievijas puses aliansei vajadzēs steidzami pārsviest līdz 500 000 karavīru uz savām austrumu robežām.
“Mēs cenšamies likt krieviem saprast, ka redzam viņu darbības. Uzdevums ir novērst krīzi un sniegt mūsu politiskajiem līderiem alternatīvas nepieciešamībai veikt atbrīvošanas kampaņu Lietuvā vai Rumānijā,” paziņoja ģenerālleitnants Bens Hodžess, kurš bijis ASV armijas komandieris Eiropā, bet tagad ir NATO vecākais konsultants loģistikas jautājumos.
Kopš pērnā gada samita Viļņā NATO sagatavo 300 000 karavīru augstai kaujas gatavotībai, kā arī veido spēka struktūras, lai nodrošinātu visu nepieciešamo alianses aizsardzībai.
Šajā loģistikā svarīga loma ir dzelzceļiem, jo dzelzceļa līnijas ir ātrākais un efektīvākais paņēmiens liela militārās tehnikas un transportlīdzekļu daudzuma pārvadāšanai starp valstīm, nenobloķējot autoceļus.
Tomēr karaspēka pārvešana Eiropā saskaras ar tādiem šķēršļiem kā sarežģīta birokrātija un nestabila infrastruktūra, un abos gadījumos galvenais šķērslis ir Vācija.
“Pēc aukstā kara beigām mēs pilnībā pārveidojām savus bruņotos spēkus un lielā mērā atteicāmies no visa, kas bija ieplānots un izstrādāts aukstā kara laikā,” paziņoja Vācijas atvaļinātais ģenerālleitnants Heinrihs Brauss.
Tagad, kad kara draudi ir Eiropas durvju priekšā, tiek veiktas izmaiņas. Ir izstrādāti reģionālās aizsardzības plāni, kas ļauj ātri pārsviest līdz 100 brigādēm (līdz 500 000 karavīru) uz aizsardzības pozīcijām krīzes novēršanai.
Pirmie 100 000 karavīru tiktu pārsviesti uz NATO austrumu robežu pirmo 10 dienu laikā. Otrs karaspēka ešelons ar papildspēkiem ierastos pirmā mēneša laikā, bet trešais spēku līmenis tiktu mobilizēts pirmo sešu mēnešu laikā.
Jau ziņots, ka
