Ar laistīšanu – uzmanīgi 0
Ar laistīšanu jābūt uzmanīgiem, jo zemenes nemīl ne ūdens uzkrāšanos augsnes virskārtā, ne pārlieku sausumu, jo tas ir drauds seklajai sakņu sistēmai. Arī ziemā jālūko, lai zemeņu dobēs nestāv ūdens. Lai no tā izvairītos visa gada garumā, dobi var veidot augstāku un izveidot mazu slīpumu, pa kuru ūdenim notecēt.
Piemērotākais zemeņu stādīšanas laiks ir maijs un rudens pirmā puse, jo tad pieejami jaunie stādi. Ja gribas odziņas baudīt jau nākamajā sezonā, stādus var iestādīt rudenī, taču, ja tas paveikts pavasarī, ziediņus, tiklīdz tie parādās, jānoņem, lai augs visu savu enerģiju veltītu sakņu attīstīšanai un nostiprināšanai (par ogām varēs rūpēties nākamgad). Izstādot jānoņem auga bojātās daļas un veselie stādiņi jāizvieto ar 25-30 cm atstarpēm.
Bedrīte jāizrok tik liela, lai pietiktu vietas saknēm un tās nebūtu iespiestas. Pēc auga ievietošanas bedrē to aizber līdz pusei, aplaista, tad pievieno atlikušo zemes daudzumu un piespiež. Saknes ir jānosedz, taču jāraugās, lai pat mazākās zaļās lapiņas atrastos virs augsnes. Pēc iestādīšanas augi jāaplaista. Lai turpmāk noteiktu augsnes mitrumu, var izrakt mazu bedrīti 15-30 cm dziļumā, paņemt augsni saujā un saspiest: ja tā sabirst un neturas kopā, stādus nepieciešams aplaistīt.
Vairāki citi augi, kas aug zemeņu tuvumā, var sekmēt to augšanu un arī atvairīt dažādus kaitēkļus. Tie ir kliņģerītes, samtenes un ķiploki. Izvēloties zemenes audzēt podiņos, var izvēlēties šķirnes, kas papildu būs arī kā skaista dekorācija. Piemēram, terasēm un balkoniem piestāvēs nokarenās šķirnes. Jāņem vērā, ka podos augošās zemenes būs jālaista biežāk, jo augsne var izžūt praktiski dienas laikā. Arī paši augi savas podiņdzīves laikā neizveidosies īpaši spēcīgi, un ziemā tie jānes atpakaļ telpās, turklāt to pārziemošana ir diezgan sarežģīta.
