Mērķē uz 27 miljardu eiro eksportu 2
Olafs Zvejnieks, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Valdība 11. februārī apstiprināja “Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” (NIP), kas aptver visas tautsaimniecības nozares un nosaka ekonomikas izaugsmes mērķus un rīcības virzienus turpmākajiem septiņiem gadiem.
Nacionālās industriālās politikas mērķis ir eksporta apjomu palielināt līdz 22 miljardiem eiro 2023. gadā un līdz 27 miljardiem eiro 2027. gadā. Jāpiezīmē, ka 2020. gadā Latvijas eksports bija nedaudz vairāk kā divas reizes mazāks par izvirzīto 2027. gada mērķi – tas bija 13,2 miljardi eiro.
Dokumenta izstrādātājs, Ekonomikas ministrija, atzīst, ka, lai sasniegtu šo ambiciozo mērķi, ir jākāpina ieguldījumu intensitāte jaunu produktu izstrādē, tāpēc viens no industriālās politikas stūrakmeņiem ir ieguldījumu apjoma strauja palielināšana pētniecībai un attīstībai. Tiek izvirzīts mērķis palielināt finansējumu šim mērķim līdz 300 miljoniem eiro 2023. gadā un līdz 600 miljoniem eiro 2027. gadā.
Latvija pēc tā, cik liela daļa no nacionālā kopprodukta tiek novirzīta pētniecībai un attīstībai, atrodas pēdējā vietā Eiropas Savienībā.
Industriālās politikas pamatnostādnes priekšplānā izvirza šādas Latvijas ekonomikas specializācijas jomas: zināšanu ietilpīga bioekonomika, biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas, viedā enerģētika un mobilitāte, informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Tāpat par būtisku mērķi tiek izvirzīta produktivitātes un konkurētspējas palielināšana, kuras ietver cilvēkkapitāla stiprināšanu (prasmes, pārkvalifikācija, starpsektoru mobilitāte); inovācijas kapacitātes paaugstināšanu (jaunus produktus, tehnoloģijas, digitalizācijas transformāciju); uzņēmējdarbības vides sakārtošanu eksportspējas kāpināšanai (jauni eksporta tirgi, eksportspējas pieaugums, labākā vieta, kur uzsākt un īstenot sava biznesa ieceri); infrastruktūras veidošana, publiskās infrastruktūras efektīvāka pārvaldīšana un stiprināšana (ekonomikas sildīšana); finanšu pieejamības nodrošināšana (publiskās/privātās investīcijas).
Tāpat pamatnostādnēs ietverti arī tūrisma nozares attīstības būtiskākie virzieni, akcentējot, ka tūrisma nozares eksportspējas stiprināšanai, konkurētspējas un kvalitātes celšanai nepieciešams radīt jaunus tūrisma produktus ar augstu pievienoto vērtību, lai piesaistītu un popularizētu Latviju starptautiskā mērogā, atjaunojot arī esošos veselības tūrisma objektus kā kūrorta ārstniecības rehabilitācijas centrus reģionālā griezumā, tādējādi stimulējot reģionus ar kvalificētu medicīnas darbaspēku un medicīnas tūrisma eksportu bez sezonālas ietekmes.
NIP pamatnostādņu īstenošanai un mērķu sasniegšanai plānots piesaistīt gan valsts budžeta līdzekļus, gan ES investīcijas – struktūrfondu, Atveseļošanās un noturības mehānisma un citu ārvalstu finanšu instrumentu investīcijas, taču konkrētāku norāžu trūkst.
Vienlaikus jāatzīmē, ka Latvijai pieejamos 1,8 līdz 2,2 miljardus eiro no ES Atjaunošanas un noturības mehānisma, kurus varētu izmantot šeit izvirzīto mērķu sasniegšanai, valdība galvenokārt (82%) plāno izmantot sabiedriskā sektora projektu finansēšanai.
