APTAUJA. Kam jūs esat izjutuši lielāko cenu pieaugumu? 14
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Statistiķi ziņo, ka gada laikā patēriņa cenas augušas par 7,4%. Kam jūs esat izjutuši lielāko cenu pieaugumu?
Skaidrīte Putniņa Dienvidkurzemes novadā: “Tā īpaši jau neskaitu un nepierakstu. Būtu jājautā – kam tad cenas nepieaug? Vienu gan varu sacīt droši – pārtikas cenu pieaugumu es izjūtu vairāk par elektrības sadārdzināšanos. Jāēd taču katru dienu.
Vēl nesen par piena paku maksāju 1,19 eiro, tagad jau 1,55. Kartupeļi, dārzeņi, gaļa, siers – par visu jāmaksā dārgāk. Izskatās, ka tās cenas vēl ies uz augšu. Iepirkšanās veikalos pārvēršas par to produktu meklēšanu, kam ir atlaides. Es jau daru tā – kam atlaides nav, to nepērku, staigāju, meklēju, ja šodien nav, iešu rīt.”
Kam jūs esat izjutuši lielāko cenu pieaugumu?
Igors Pličs Preiļos: “Atbildu bez domāšanas – visvairāk izmaksas pieaugušas apkurei. Kurinu ar granulām, agrāk maksāju 125 eiro par tonnu, tagad jau 230 eiro. Bija laiks, kad pie siltuma tiku ar oglēm, ar malku, taču gribējās dzīvot mūsdienīgāk, lai būtu ērtāk, tīrāk. Protams, arī elektrība tukšo maku.
Sūkņi, motori griežas. Ik uz soļa elektroenerģijas patēriņš. Var jau domāt par taupīšanu, domāju jau arī, bet cik tad var taupīt? Un tad ir jādomā par to, kas notiek mūsu valstī.
Cilvēkus jau mierina, sak, vidējā alga taču visu laiku palielinās. Jā, tikai kā rodas tā vidējā? Lielie palielina sev atalgojumu par simtiem… Ne velti cilvēki zobojas – vieniem kāpostu lapas, otriem gaļa, iznāk, ka visi ēd kāpostu tīteņus.
Tajā pašā laikā kaut kā pazudis atslēgas vārds “saimnieks”. Bieži vien mums pie teikšanas ir nevis saimniekotāji, bet gan izsaimniekotāji. Tur it tā lielākā nelaime. Mēs dzīvojam uz parādiem, taisām jaunus. Jā, cenas aug visā pasaulē, bet citur pasaulē vairāk domā, kā ražot, kā labāk strādāt un radīt lielāku pievienoto vērtību.”
Aivars Bite Jaunjelgavā: “Ja sāk visu rēķināt, prātā var sajukt. Tu pārtrauc rēķināšanu, tu vienkārši centies kaut kā iztikt. Šņabim arī cenu paceļ, bet vai tad tāpēc cilvēki dzer mazāk? Dzēra un dzers.
Tāpat ar degvielu – benzīnu, dīzeļdegvielu, auto gāzi. Visi turpina braukt, ripina limuzīni un sagrabējuši dzelži. Es tikko atbraucu no veikala, kādreiz par desmitnieku varēja iepirkties – oi, oi, oi, tagad… Nujā, taču žēloties nepieklājas, jādzīvo tālāk.”
