APTAUJA. Vai valsts aizsardzības dienesta izveide palīdzēs mums justies drošāk? 36
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Arvīds Kviesis Pilskalnes pagastā: “Noteikti palīdzēs. Kamēr nebija kara Ukrainā, mēs par tādu dienestu nedomājām. Bet ne jau mēs vien – arī daudzās rietumvalstīs modrība bija zaudēta, uz pasauli skatījās ar rožainām brillēm. Kāpēc jauniešiem iet dienēt, kara taču nebūs, nekādu draudu nav… Runāšana par NATO piekto pantu iemidzināja! Bijām nogulējuši pašu galveno – katrai valstij vispirms pašai jābūt gatavai sevi aizstāvēt. Ilgu laiku arī Zemessardze netika pienācīgi novērtēta. Beidzot esam sapratuši, ka Zemessardze, valsts aizsardzības dienests un armija – tas viss kopā vispirms ir vīrišķības skola un patriotisma skola. Un jāvairo pašas Latvijas spēks.” Vai valsts aizsardzības dienesta izveide palīdzēs mums justies drošāk?
Edgars Lamba Jēkabpilī: “Es esmu saistīts ar sporta pasauli, nekāda skaista runāšana neko nedod, jauniešiem pašiem jāsaprot, ko dod sports, viņiem ir dotas iespējas, ir stimuli kaut ko sasniegt. Te darbojas brīvprātības princips. Tā tam vajadzētu būt arī valsts aizsardzības dienestā. Taču jāsaprot, ka ar brīvprātīgajiem vien var nepietikt. Tad dienests nevar iztikt bez iesaukuma. Būtībā te ir runa par audzināšanas jautājumiem, par to, kas ir valsts, atbildība un pienākums pret valsti. Bet reizē arī valstij jārada iespējas, kādi stimuli iet dienēt. Ar varu piespiest nevajadzētu. Latvijai jābūt stiprai sevi aizstāvēt, tad arī NATO piektajam pantam pavisam cita jēga.”
Stefans Rāzna Bebrenē: “Aizsardzības dienests ir ļoti vajadzīgs, tas ir ceļš uz rūdījumu visai dzīvei, tas ir ļoti labs solis, lai mēs gūtu lielāku drošību. Īpaši tagad, kad arī Eiropa sapratusi, ka ilgu laiku bija diezgan atslābusi, arī attiecībā uz palīdzības sniegšanu Ukrainai. Protams, dienesta pirmsākums, kas vispirms balstīsies uz brīvprātīgajiem un tikai tad, ja pietrūks, iesauks obligātā kārtā, jā, tas uzreiz nevar dot lielu pienesumu Latvijas stiprumam, tas nāks ar gadiem. Bet visam sākums ir grūts. Un reiz taču jāsāk. Toties pirmais solis dos būtisku pienesumu izpratnei par valsts drošību, īpaši mūsu apstākļos, kad esam maza valsts. Tagad diskutē, sievietēm vajag vai nevajag iet dienestā. Domāju, ka brīvprātīgi varētu.”
Anita Caunīte Krustpils pagastā: “Man nebūtu nekas pretī, ja arī sievietes iesauktu. Būtu jaunāka, uzreiz brīvprātīgi pieteiktos. Savu māju taču aizstāvam, Latvija ir mūsu kopējās mājas, tāpat jāaizstāv. Ja neaizstāvēsim, varam zaudēt savu jumtu virs galvas.”
