Aptauja: Ko vajadzētu darīt, lai valsts valodu vairāk stiprinātu dzīvē? 0
Andris Grīnbergs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Velta Lāce Saukas pagastā: “Vispirms “pašām augšām” būtu jāuzlabo savas latviešu valodas prasmes. Es strādāju bibliotēkā, esmu novērojusi, ka viena lieta, kad tieši aicina vairāk lasīt grāmatas, pavisam cita, kad cenšas atrast kādu radošu pieeju.
Minēšu tikai vienu piemēru. Atnāk bērni uz bibliotēku, es viņiem stāstu par latviešu tautasdziesmām un mudinu kādu no tām uzrakstīt uz atsevišķām lapām. Viņi mājās tās rāda vecākiem un vecvecākiem, pieaugušie atraisās, un nu patiešām notiek tā valodas stiprināšana.”
Ivars Freibergs Kuldīgā: “Kurzemē – Kuldīgā, Aizputē, Alsungā, Kabilē, Vārmē, Padurē un daudzās citās vietās – jau atmodas laikā krievi centās runāt latviski, atceros, kāds no viņiem, kas brauca uz barikādēm, padzirdējis, ka interfronte apgalvo, ka Latvijā sit krievus, latviski teica – man neviens neuzbrūk, zemļaks melo.
Bet kas notiek šodien? Kuldīgā dzird runas, ka no citurienes brauc saskaņieši un tiekas ar vecajiem boļševikiem. Kamēr darba tirgū prasīs krievu valodu, kamēr sabiedrībā valdīs pārprastais humānisms “desmit latvieši, viens krievs, visi runā krieviski”, kamēr mēs paši nedomāsim, kā runājam un kā rakstām, tikmēr nekas daudz nemainīsies.”
Laimonis Vecvagars Rēzeknes novadā: “Apspriešanai sabiedrībā esot nodotas valsts valodas politikas pamatnostādnes. Kaut kā neesmu manījis. Ja valstiski kaut ko dara, tad tas jādara tā, lai sadzirdētu arī vismazākajā miestiņā. Valsts taču sākas no lauku sētas.”
Ko vajadzētu darīt, lai valsts valodu vairāk stiprinātu dzīvē?
