“Kad man no Augšas atsūta dzejoli, tad tas arī ieskanas.” Intervija ar Intu Naglu un viņas dzeja 2
Inga Kaļva-Miņina, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
“Aktīvi rakstīt sāku 2007. gadā. Līdz pirmajai grāmatai, kas iznāca 2011. gadā, īsti nekādu publikāciju man nebija. Īpaši nereklamēju, ka rakstu. Izdot dzejas krājumu rosināja mani bijušie klasesbiedri, kuri teica – cik tad ilgi tu krāsi tos dzejoļus mapēs, vajag izdot.
Lasītāji manu pirmo grāmatu novērtēja atzinīgi, tāpēc turpināju rakstīt,” stāsta Inta Nagla.
Autore ir no Kārsavas novada Mežvidu pagasta. Viņas dzīves misija, kas sniedz gandarījumu un prieku, ir būt skolotājai.
Jau trīsdesmit devīto gadu Inta māca latviešu valodu un literatūru, šogad otro gadu kā skolotāja un direktores vietniece izglītības jomā strādā Rēzeknes novada Rogovkā Nautrēnu vidusskolā.
I. Naglas radošais veikums izlasāms vairākos dzejas kopkrājumos (pavisam 11) un laikrakstos, divās suvenīrgrāmatās, kurās viņas dzejoļi mijas ar Aivara Gulbja fotogrāfijām. 2020. gada nogalē iznāca dzejnieces piektais izlolotais dzejas krājums “Mīlestības vēstules/ Kod sauļeite atlēks” (pirms tam iznākuši krājumi “Smilšu pulkstenī iestrēdzis laiks” (2011), “Dvēseles dienasgrāmata” (2012), “Ieziedēt varavīksnē” (2015) un “Tulpes sniegā” (2018)).
“Manā jaunākajā grāmatā apkopoti dzejoļi, kas tapuši laikā no 2016. līdz 2019. gadam, un tā ir lasāma no abām pusēm. “Mīlestības vēstulēs” latviski tapušie dzejoļi apkopoti tematiskos lokos, kas saistīti ar krāsām, piemēram, “Sudrabaini baltās”, “Debeszilās”, “Ugunssarkanās”, un tajos atklājas gadalaiku rits, cilvēku izjūtas, emocijas. Savukārt grāmatas otrajā pusē “Kod sauļeite atlēks” publicēti dzejoļi latgaliski,” stāsta Inta.
Grāmatas nosaukums sevī ietver īpašu stāstu: “Atceros, kā bērnībā mamma teica: “Kod sauļeite atlēks, tod pavasarī suoks vyss zaļuot i plaukt.”. Viņas teiktais ieskanējās kā krājuma nosaukums, grāmatā ir arī dzejolis ar tādu pašu nosaukumu.”
“Kad man no Augšas atsūta dzejoli, tad tas arī ieskanas,” atzīst I. Nagla, piebilstot, ka rudens un pavasaris ir tie gadalaiki, kuros viņai dzejoļi top vairāk. Šobrīd autore strādā pie sava nākamā dzejas krājuma.
– Kādas ir tavas šī gada Dzejas dienas?
I. Nagla: – Augusta nogalē Kārsavas Rītupes svētkos atvērām manu grāmatu “Mīlestības vēstules/ Kod sauļeite atlēks”.
Sadarbībā ar Kārsavas bibliotēkas vadītāju Intu Jurču manas grāmatas vienmēr pirmo reizi tiek atvērtas tieši Kārsavā. Lai arī krājums iznāca jau 2020. gada nogalē, Covid-19 dēļ prezentācija notika tikai tagad.
– Esi latviešu valodas un literatūras skolotāja. Ar ko tevi piesaista šī profesija?
– Katram cilvēkam ir sava joma vai misija. Pēc Ludzas novada vakarskolas slēgšanas vienu gadu biju brīvprātīgi piespiedu atvaļinājumā, jo man nebija darba.
Bet tajā gadā, kad parādījās brīvs laiks, es sakārtoju šo biezo dzejas krājumu “Mīlestības vēstules/ Kod sauļeite atlēks”. Sapratu, ka nevaru iztikt bez skolas, bez burzmas, bez šī ikdienas rituma un čalām. Laikam tiešām ir tā, kā smejas, ka skolotājs – tā ir diagnoze.
– Zinu, ka tev patīk apgleznot zīda šallītes. Kurus motīvus visbiežāk ataino uz šī skaistā materiāla?
– Visvairāk top ziedi. Esmu vasaras cilvēks, patīk rušināties dārzā, ap mājām zied daudz dažādu puķu. Ziemā šie ziedi sazied uz šallītēm. Šis radošais process palīdz sakārtot domas, jo laikā, kad zīmē, vari nedomāt par darbu.
Cilvēkam, kurš ir mākslinieks, tas ir nepieciešams, citādi trūkst gaisa. Tā ir sava veida atslodze. Citi relaksējas, dodoties ceļojumos, bet es to atslodzi meklēju mājās. Daudzas šallītes jau aizceļojušas pie saviem īpašniekiem, bet kādas 30 vēl gaida savas īpašnieces.
– Kurš rudens zieds visvairāk priecē tavu sirdi un ar kuru tu varētu asociēt sevi?
– Sevi laikam asociētu ar saulespuķēm. Man patīk būt saulē, esmu siltumu mīlošs cilvēks. Patīk saulespuķes, jo tās vienmēr griežas pret austrumiem, ne pret sauli. Manas saulespuķes savu ziedu griež pret austrumiem. Tās izaug skaistas, taisnas, garas.
“Kultūrzīmju” lasītājiem piedāvājam ielūkoties Intas Naglas jaunākajos dzejoļos no viņas topošā dzejas krājuma.
Kad Debesis smejas
Kad debesis smejas,
Saules zeltainie stari
Pār pasauli lejas.
Kad debesis smejas,
Auglīgs lietus
Svētī kalnus un lejas.
Kad debesis smejas –
Dievs no Augstumiem ieskatās
Cilvēku sirdīs un sejās.
Kad DEBESIS smejas,
Dieva svētības sēkla
Cilvēku dvēselēs sējas…
Sapņi
Satraukti putni debesīs spārnus cilā,
Rozā sapņu putni izkūst debesīs zilās,
Vēl mirklis, un tumšs kļūs debesu lauks,
Rozā putni līdz rītam rītausmu sauks…
Zvaigžņu salūtus mēness debesīs degs,
Tumšu mākoņu segām pasauli segs,
Sapņu putni aizmigs debesu pamalē,
Kur ne vēji, ne tumsa tos netraucē.
Kad rītausma sārta austrumos dzims,
Modīsies putni, nemiers rims,
Rozā putni debesīs izkusīs,
Sapņi pasaulē piepildi atradīs…
