Miķelītis bagāts vīrs… Kā moderni nosvinēt Miķeļdienu? 0
Kā svinēt Miķeļdienu?
Miķeļdienu senie latvieši esot svinējuši līdz pat trim dienām! Pirmajā dienā esot pulcējušies pie ugunskura, otrajā – mielojušies pie galda istabā. Tad sekojuši danči un rotaļas, kuras var papildināt ar brīvdienu pastaigu mežā vai pie jūras. Kas kait mums nebaudīt senos svētkus modernā garā?
Daudzus latviešu tradicionālos svētkus mūsdienās ir grūti svinēt tā, lai paliek to autentiskā jēga. Ne visi dzīvo laukos, strādā zemnieku vai lopkopības saimniecībās. Taču, arī pilsētā vai pat ārzemēs dzīvojot, var mēģināt pārņemt un piekopt patīkamāko un reālāko no senajiem latviešu svētku rituāliem. Piemēram, mielasta, mājokļa izrotāšanas, kopāsanākšanas un kopābūšanas rituālus.
Mēs pazīstam Jāņus un Ziemassvētkus (lai gan patiesībā senāki ir Vasaras saulgrieži un Ziemas saulgrieži), daudz mazāk uzmanības tiek pievērsts tādiem gadskārtu maiņas posmiem kā Miķeļdiena. Lai gan šie senie svētki lieliski stiprinās jebkuru Latvijas ģimeni!
Miķeļdiena jeb Miķeļi ir senie rudens saulgrieži – laiks, kad saule dilstot ir nonākusi sava pusloka viducī. Šajā laikā diena kļūst tikpat gara, cik nakts. Ziemeļu puslodē, kur mītam arī mēs, pēc šiem svētkiem saule zemi apspīd mazāk, naktis kļūst garākas, bet dienas – īsākas. Zeme sasalst, par ko latviešiem ir dziedātas arī tautasdziesmas:
Brālīt, tavu drošu sirdi,
Tavu drošu padomiņu:
Miķelī arti gāji, –
Atrod’ zemi sasalušu.
Sildiet alu Miķeļam,
Lai zemīte atsalaižas.
DS 33235-0
