Mikročips mīluļa drošībai 0
Katru gadu patversmēs nonāk aptuveni 10 000 noklīdušu vai saimnieku pamestu suņu. Ko darīt pašvaldībām, no kuru budžeta līdzekļiem tiek uzturētas patversmes? Pašreizējā situācijā vienīgā reālā izeja ir mikročipu ieviešana.
Dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītājai Danutai Priedei par mājdzīvnieku kontroli ir stingra nostāja – tie jāreģistrē pašvaldībā un Lauksaimniecības datu centrā (sīkāka informācija www.ldc.gov.lv). Viņa arī aicina visas dzīvnieku aizsardzības organizācijas un patversmes adopcijai nodot tikai tos mājdzīvniekus, kam ir mikročipi, un sadarbībā ar veterinārārstiem tos reģistrēt. Patlaban suņi no pusgada vecuma obligāti jāreģistrē vietējā pašvaldībā, taču tas ne vienmēr un visur tiek darīts. Turklāt bezatbildīgi cilvēki, vēlēdamies atbrīvoties no dzīvnieka, reģistrācijas žetonu bieži vien noņem. Secinājums – šāda suņa (arī kaķa) identifikācija ne vienmēr dod gaidīto rezultātu. – Kā var atrast saimnieku, ja viņš negrib atrasties? Nevar sodīt to, ko nav iespējams atrast, – secina Danuta. Tātad mājdzīvnieka vienīgā drošā identifikācija ir mikročipa ieviešana, jo čips dzīvniekam ir uz visu mūžu, to nevar noņemt. Patversmes vadītāja to salīdzina ar automašīnas reģistrāciju, kas ļauj braucamo identificēt pēc numura zīmes.
Mikročipu injicē dzīvniekam jebkurā vecumā, un to veic veterinārajās klīnikās un dzīvnieku patversmēs. Kucēniem čipu parasti ievada vienlaikus ar vakcināciju pret trakumsērgu, un īpašniekiem jārūpējas, lai mājdzīvniekus piereģistrētu Lauksaimniecības datu centrā.
Čips sniedz drošību arī pašam saimniekam un viņa mājdzīvniekam, kas diemžēl var iekļūt dažādās dzīves situācijās. Piemēram, saimnieks apgalvo, ka viņa suns ārpus sētas neiet, bet gadās nelaime – žogā iebrauc mašīna, tas sagāžas, sunītis izbīstas un aizskrien. Kā atrast dzīvnieku, ja tam nav ne žetona, ne čipa? Tāpēc pasargāsim savu mājdzīvnieku un radīsim drošību arī citiem!
