EM piedāvā kompromisu “mikronodokļa” izmaiņām 0
Sabiedrībai, arīdzan uzņēmējiem un politiķiem nav vienprātības par nākamgad gaidāmo mikrouzņēmumu nodokļa likmes paaugstinājumu līdz 11% pašlaik noteikto 9% vietā. Novembrī veiktā sabiedrisko pētījumu centra SKDS iedzīvotāju aptauja liecina, ka ap 70% aptaujāto iebilst pret šo paaugstinājumu.
Ekonomikas ministre piedāvā kompromisu
Ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piekrīt, ka šāds likmes paaugstinājums esot neizdevīgs uzņēmējiem. Sevišķi tas varot nosist vēlēšanos uzņēmējdarbības iesācējiem. Likmi paaugstinot, viņasprāt, vispār zūd jēga pirms četriem gadiem ieviestajam atvieglotajam nodokļu režīmam, lai veicinātu uzņēmējdarbību un lai samazinātu nodokļu nemaksātāju skaitu.
Nākamgad paredzētā paaugstinājuma vietā ekonomikas ministre piedāvā kompromisu. Mikrouzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro gadā jāsaglabā līdzšinējā nodokļa likme trīs gadus, skaitot no mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusa iegūšanas brīža. Un tikai ceturtajā saimnieciskās darbības gadā to varētu paaugstināt līdz 12%. Viņasprāt, 12 procentu likme ir lielākā, ko uzņēmējs vēl spētu samaksāt. “Ja likme paaugstināsies, kā noteikts likumā, ik gadu par 2 procentiem, 2017. gadā sasniedzot 15 procentus, tas viņam būs giljotīnas nazis,” saka ministre.
Dana Reizniece-Ozola atzīst, ka šā nodokļa režīma lielākais trūkums ir mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju sociālās garantijas. Tāpēc Ekonomikas ministrija piedāvā citādu valsts budžetā iemaksātā mikrouzņēmumu nodokļa ieņēmumu sadalījumu, palielinot valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru līdz 71,9% pašlaik noteikto 65% vietā.
