“Tagad Lukašenko palicis viens pret vienu ar Putinu.” Kas mainīsies pēc Baltkrievijas ārlietu ministra nāves? 47
Viesturs Sprūde, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Minskā vakar notika pagājušajā sestdienā negaidīti mirušā Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja bēres. Makejs no dzīves šķīrās pēkšņi 64 gadu vecumā. Oficiālie Baltkrievijas Aleksandra Lukašenko režīma mediji līdz otrdienai turpināja runāt par “priekšlaicīgu aiziešanu”, tā arī nenosaucot nāves iemeslu.
Neoficiāli runā par infarktu, kas piemeklējis paša mājās, elitārajā valdības savrupnamu rajonā Minskas Drozdos. Iepriekš veselības problēmas Makejam nemanīja, tāpēc ir aizdomas, ka ministra aiziešana nav bijusi dabiska. Par “Lukašenko Makjavelli” dēvētais politiķis vadīja Minskas ārlietas kopš 2012. gada un faktiski bija otrā ietekmīgākā persona valstī.
Putinam apnika?
Novērotāji aizrāda, ka īstenībā nav tik svarīgi, kā Makejs aizgājis, jo galvenais jautājums ir par sekām. Īpaši Ukrainas kara kontekstā. Jaunieceltā persona jebkurā gadījumā nespēs tādā līmenī turpināt priekšgājēja izveicīgo politiku, taču svarīgi, no kāda grupējuma tā nāks.
Daļa notikumiem sekojošo apskatnieku un baltkrievu opozīcijas pārstāvju tuvākajā laikā sagaida vēl kādus nozīmīgus un, iespējams, pārējai Eiropai nepatīkamus notikumus Baltkrievijā.
Jau kādu laiku baumoja par Krievijas prezidenta Vladimira Putina neapmierinātību ar “baltkrievu partneri” Lukašenko un plāniem nosēdināt viņa vietā kādu citu, lai varētu pilnībā iesaistīt Baltkrievijas armiju karā pret Ukrainu un izslēgt jebkādu Minskas izlocīšanos.
Ir viedoklis, ka Makeja aiziešana krietni pavājinājusi Lukašenko režīma izdzīvošanu iepretī Kremļa spiedienam un varbūt gaidāma pilnīga Baltkrievijas iekļaušana Krievijas Federācijā. Teorētiski iespējamos iedzīvotāju protestus apspiestu ar Krievijas armijas un specvienību palīdzību.
“Putinam apnika pierunāt viltīgo Lukašenko iebrukt Ukrainā. Tāpēc sākumam Lukašenko vietā Baltkrievijā negaidīti nomira pieredzējušais diplomāts, ilggadējais ārlietu ministrs Makejs, kurš piekopa smalku spēli starp Rietumiem un Kremli, būdams Lukašenko uzticības persona attiecībās ar Rietumiem. Putins [ar to] parādīja Lukašenko, cik viegli viņš risina savas problēmas Baltkrievijā. Tagad Lukašenko palicis viens pret vienu ar Putinu, bet sakaru kanāli ar Rietumiem sarauti,” “Facebook” raksta ukraiņu politologs Viktors Neboženko.
Viņam nepiekrīt Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja vadītāja padomnieks Oleksejs Arestovičs, kurš intervijā komentētājam Markam Feiginam runas par Makeja noindēšanu sauc par sazvērestības teoriju. Ja Kremlī tiešām vēlētos novākt Lukašenko, to izdarītu bez tādiem brīdinājumiem.
Arestoviča skatījumā, Makejs patiesi bijis starp nedaudzajiem spējīgākajiem Lukašenko loka ļaudīm: “Kas notiks pēc viņa nāves, paskatīsimies. Bet nedomāju, ka tādu sociālo sistēmu kā Baltkrievija, tās politiku, iespējams mainīt ar viena, kaut ļoti nozīmīga, cilvēka nāvi. Ja vien tā, protams, nav paša Lukašanko nāve.”
Baltkrievijas diktatora svītā ir aptuveni pieci grupējumi, tāpēc tālākus secinājumus varēs izdarīt tad, kad būs skaidrs, no kura nāks jaunais ministrs, aizrādījis Arestovičs. Tikmēr Ukrainas Nākotnes institūta baltkrievu politikas un ekonomikas apskatniekam Igaram Tiškevičam šķiet zīmīgi, ka 2020. gadā, sākoties masu protesta akcijām, relatīvi prorietumniecisko Makeju uzlūkoja kā potenciālu Lukašenko aizvietotāju.
Tāpēc būs interesanti pavērot, kas tālāk notiks ar līdz šim ietekmīgo Makeja grupējumu. Ja tas sairs un absolūtu virsroku diktatora tuvumā gūs spēka struktūras, Baltkrievija turpinās grimt “mežonībā un trulumā”, paverot iespēju Kremlim sagraut vēl atlikušos baltkrievu suverenitātes elementus. Jāpiebilst, ka Makejs bija agrākais PSRS militārā izlūkdienesta GRU kadru darbinieks un tamdēļ vismaz Baltkrievijas militāristu un specdienestu aprindās tika cienīts.
Tikai instruments
“Lukašenko būs sarežģīti atrast līdzvērtīgu nomaiņu Makejam, ņemot vērā viņa pieredzi un ietekmi nomenklatūrā,” Maskavas Kārnegi centra vietnē raksta Baltkrievijas eksperts Artjoms Šraibmans. Šajā politiskajā situācijā diktatoram viņš bija nepieciešams kā uzticības persona, kamēr no ārpolitikas veidošanas viedokļa jau vienalga, kurš nozari Minskā vada.
Kamēr pie varas ir Lukašenko, Rietumi ar režīmu nerunās, bet veidot kaut kādas attiecības ar vēl atlikušajiem partneriem spēs arī diplomāta uzvalkā ietērpts, nesmaidīgs taisnvirziena domāšanas cilvēks “ar alvas acīm”,” kā to raksturojis “Radio Svoboda” baltkrievu dienesta apskatnieks Jurijs Drakohrusts.
“Makejs bija diktatora politikas īstenošanas instruments. Viņa vietā nāks tāds pats instruments, kurš īstenos viena cilvēka gribu,” raidītājam “Amerikas Balss” paudis baltkrievu trimdas politiķis Pāvels Latuško. Pēc Latuško domām, 2020. gada tautas revolūcijas apspiešana, migrantu krīzes radīšana pie Baltijas valstu un Polijas robežām, tāpat Ukrainas karš jau tāpat bija samazinājis Makeja lomu valstī līdz minimumam.
Ļoti ticams, ka pēdējos dzīves mēnešus Makejs pavadīja pastāvīgā, ilgstošā stresā, kas arī izsauca nāvi. Turklāt žēlot viņu nav par ko, jo Makejs taču aktīvi atbalstīja Lukašenko režīmu, gādāja par tā izdzīvošanu un ar saviem lēmumiem piedalījās terorā un represijās, aizrāda opozīcijas pārstāvji.
