Tautastērpi vai karnevāls? 65
Konkursa gaitā ir arī nacionālo tērpu izgājiens. Meitenēm netiekot pieprasīts vilkt tieši tautastērpu, taču nacionāliem elementiem ir jābūt. Diāna Bārzdiņa: “Man bija ļoti grūti atrast tērpu nacionālajai skatei, bet, tā kā es kādreiz Latvijā dziedāju korī, tad iedomājos, ka vajadzētu ko tematisku no kora, no Dziesmu svētkiem. Konkursa rīkotāji teica, ka varam ģērbt, ko gribam, taču jābūt ar nacionālu ievirzi. Zināju, ka negribu pārveidot, jo tautastērps ir tautastērps, un noteikti negribu kaut ko pārāk īsu, pārāk atklātu. Klasesbiedrene iedeva jostiņu ar latgalisku rakstu, jo nāku no Latgales puses, aizņēmos arī vainadziņu, bija izšūta lina blūzīte, klāt nopirku lina svārkus tumši brūnā krāsā.”
Žurnāla “Praktiskie Rokdarbi” galvenā redaktore Dace Deksne par Diānas Bārzdiņas izvēlēto tērpu: “Lai kāda arī būtu versija par tautastērpu, tas nekādi nesader ar augstpapēžu kurpēm un auskariem! Ja būtu lina kleita vai svārki ar attēlā redzamo balto blūzi un austo jostu, tad vēl pieļaujami auskari ar etnogrāfisku rakstu.”
Diāna gan bija nedaudz sašutusi par pārējo Latviju pārstāvošo meiteņu apģērba izvēli. “Jā, meitenes ļoti pārveido, vienīgais, ko es redzēju nacionālu, bija vainadziņš vienai meitenei. Citai meitenei bija kaut kas ar latviešu rakstiem, bet tas arī viss.”
Fotogrāfijās vērojot citu dalībnieču tērpus, kas atttālināti atgādina latviešu tautastērpus, ilggadējā cīnītāja pret padomju režīmu, publiciste Zigrīda Daškevica saka: “Tā tiešām ir cūcība – šādi apieties ar mūsu tautastērpiem. Ja grib tērpties kā uz karnevālu, tad lai pārģērbjas par kazu!”
