Monika Zīle: Ir šausmīgi secināt, ka slepkavo, lai dabūtu līdzekļus pļēgurošanai 0
Nesenā divu sirmgalvju slepkavība Talsu puses Iģenē sabiedrības uzmanību piesaistījusi galvenokārt tāpēc, ka nogalinātie bija Latvijā pazīstamā PSRS disidenta Gunāra Astras tuvi radinieki, – tā liekas, pārlūkojot ar šo notikumu saistītos sašutuma pilnos komentārus sociālajos tīklos. Tuvās radniecības momentu kriminālziņas priekšplānā izvirzījuši arī masu saziņas līdzekļi.
Bez šaubām, nav nekā slikta tādā informāciju paplašinošā faktā, lai gan pārlieku spēcīgais akcentējums raisa mazliet duālu sajūtu, ka cilvēka dzīvības vērtību palielina ar izcilu personību kopīgā asinssaite. Noteiktam ļaužu lokam viņi bija dārgi vienkārši tāpēc, ka labi, sirsnīgi un izpalīdzīgi ikdienas brīžos, kad iztiek bez politiski iekrāsotiem dialogiem, bet pasniedz roku un pasaka labu vārdu.
Konkrētās informācijas autoriem neko nepārmetot – ir tik daudz notikumu, kuriem jāseko līdzi, un pat pēc labākās gribas nav iespējams katru sīkāk analizēt un niansēt, – šādu slepkavību gadījumos šausmina atziņa par cilvēka dzīvības lētumu miera laikā un samērā normālas labklājības apstākļos. Hariju Astru un Martu Niedru Iģenes ciemā nogalināja divi spēkpilni tautieši, lai iegūtu līdzekļus pļēgurošanas turpinājumam.
Trulas iegribas vadīti. Vēl tiešāk izsakoties – abu sirmgalvju dzīvības slepkavu izpratnē ir līdzvērtīgas pāris pudelēm alkohola. Diemžēl tāds gadījums nav vienīgais un pat ne sevišķi rets. Pērnvasar dzērāju pāris žūpošanas maratonā nogalināja veselus trīs – vienu Ludzas apkaimē, divus Iršu pagastā – un, nozieguma pēdas slēpjot, upurus sadedzināja. Šos slepkavas gaida tiesa un mūža ieslodzījums. Kā saka, nodrošināta nākotne valsts maizē – cilvēcību zaudējušos uzturēt likums paģēr godīgiem ļaudīm.
Līdz sabiedrības ausīm nonāk tikai skaļāko ar alkoholam nepieciešamo līdzekļu iegūšanai saistīto vardarbīgo notikumu atbalss. Ja kāds nolemtu publicēt lauku viensētnieku piedzīvotos briesmu stāstus par ielaušanās mēģinājumiem, dzērāju uzbrukumos gūtiem miesas bojājumiem, laupīšanām un pastāvīgo apdraudējuma sajūtu, tie būtu vairāki biezi sējumi.
Katrā ciemā, ne jau tikai Talsu Iģenē, ir kaimiņos dzīvojoši potenciāli slepkavas – nevar zināt, kad alkohols vai narkotikas viņos pamodinās zvēru. Šo sugu vairo kā ekonomiskie apstākļi, tā nesodāmības apziņa. Ir slavējami, ka Saeimai un valdībai rūp valsts ārējā drošība.
Bet, plānojot pagaidām neskaidro administratīvi teritoriālo reformu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem vajadzētu skaidrāk definēt sabiedrībai, kas īsti ietilps viņa bieži minētajos “iedzīvotājiem nepieciešamajos pakalpojumos”. Proti, vai tie paredz lauku apvidos ar mūsdienīgu aprīkojumu, profesionāliem kadriem un finansējumu nodrošinātas policijas vienības, lai vardarbības apdraudētajiem nebūtu jāpaļaujas tikai uz Dieva žēlastību, kā nereti gadās šodien.
Protams, brīvība un demokrātija ir lielas vērtības. Bet prātā jāpatur arī dižā domātāja Mahatmas Gandija teiciens, ka brīvība līdztekus visiem tās ieguvumiem ļauj aptvert, “cik lielā mērā spējam būt kropli”.
