Ekonomika
Darbs un nauda

Jānis Butāns: Nacionālais attīstības plāns kā satiksmes infrastruktūras instruments0


Jānis Butāns, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (JLP)
Jānis Butāns, Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (JLP)
Publicitātes foto

Jānis Butāns, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts (JKP)

Citu aktualitāšu ēnā 25. februāra valdības sēdē un 2. jūlija Saeimas sēdē ir pieņemts Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027. gadam. Protams, priekšā vēl dokumenta saskaņošanas process ar Eiropu. Tomēr jau tagad iezīmējas turpmākais Latvijas attīstības ceļš.

2019. gada sākumā, sākot darbu Satiksmes ministrijā, priekšplānā izvirzījām cilvēku un viņa vajadzības.

Mūsu komandas mērķis bija panākt cilvēku paradumu maiņu mobilitātē, ko arī regulāri atkārtojām. Izvirzījām vīziju par multimodāliem transporta mezgliem, ērtu un ātru pārvietošanos Latvijā bez kādiem piespiedu līdzekļiem.

Tam pamatā nebija tikai Eiropas prasības par zaļāku vidi vai CO2 izmešiem, bet tīri praktiski apsvērumi – Latvijas infrastruktūras uzturēšana, tās darbības nodrošināšana un cilvēku laika un naudas ietaupīšana.

Atbalsts ceļiem un pasažieriem

Indikatīvā Satiksmes ministrijas sadaļa Nacionālajā attīstības plānā ir 1,28 miljardi eiro, kam papildus vēl ir “Rail Baltica” projekts ar izdalīto indikatīvo finansējuma apjomu 2,4 miljardu eiro apmērā.

Sāls gan nav skaitļos, jo tie ir indikatīvi, bet gan plānotajos pasākumos.

Finansējumu plānots ieguldīt 25 dažādos pasākumos, taču faktiski lielākā daļa paredzēta autoceļu infrastruktūras sakārtošanai un pasažieru pārvadājumu infrastruktūras, tostarp dzelzceļa, veloinfrastruktūras, multimodālo transporta mezglu u. tml. attīstībai.

Faktiski mūsu plāns par to, kā padarīt Latvijas transporta sistēmu iespējami efektīvu un cilvēkiem draudzīgu, netieši slēpjas arī Nacionālajā attīstības plānā.

Protams, indikatīvais nepieciešamais iedalītais finansējums ir 10 reižu mazāks, nekā sākotnēji aprēķināts vajadzību īstenošanai, tomēr svarīgs ir uzņemtais kurss, kura pamatā ir dzelzceļš kā pasažieru pārvadājumu mugurkauls.

Dzelzceļa stacijas kā punkts un areāls

Tātad, ja atskaita to, ka viens no uzdevumiem ir rūpēties par valsts autoceļu tīklu kā cilvēku mobilitātes iespēju, tad galvenais uzsvars NAP satiksmes jomā ir pasažieru pārvadājumu sistēmas pilnveide jeb cilvēku mobilitātes uzlabošana.

Runājot pavisam konkrēti, tas nozīmē dzelzceļa pārveidi par pievilcīgu pārvietošanās veidu ar ērtām stacijām, augstiem peroniem, jauniem vilcieniem, ērtu pienākšanas / atiešanas intervāla grafiku, vienotu biļešu sistēmu un ātrumu.

Savukārt pārējās mobilitātes iespējas tiek pakārtotas dzelzceļam, nodrošinot iespēju stacijās ne tikai pārsēsties no viena vilciena otrā, bet arī piekļūt tām pa mūsdienu dzīves stila prasībām atbilstošu infrastruktūru gan gājējiem un velobraucējiem, gan autobusiem un automašīnām.

Pašvaldībām jaunas iespējas

Regulāri ciemojoties dažādās Latvijas pašvaldībās, var manīt, ka politikas maiņa satiksmes nozarē ir pamanīta.

Saistītie raksti

Tāpēc ceru, ka, gatavojoties nākamajam Eiropas Savienības (ES) fondu periodam, šī politikas maiņa tiks ņemta vērā un pašvaldības būs kā vēl viens atbalsta punkts tās īstenošanā, tas ir, bez Eiropas Savienības fondu un valsts budžeta līdzekļiem palīdzot no savas puses sagatavot un īstenot tādus infrastruktūras attīstības projektus, kuri papildinātu valsts ieguldījumus un ļautu pašām pretendēt arī uz ES fondu līdzekļiem, tādā veidā kopīgi strādājot pie cilvēku vajadzību nodrošināšanas satiksmes jomā.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.

Lasītākie

LA
LA.LV
Pasaulē
Pasauli aizkustina medmāsa, kura Beirūtas sprādziena laikā izglāba trīs jaundzimušos
2 stundas
GN
Gints Narogs
Sports
“Reti kura sasniedza 20 gadus, bet Rebeka tika vistālāk,” treneris pēc Kohas paziņojuma izvēlēties mīlestību velta mīļus atvadu vārdus
2 stundas
LK
Ligita Kovtuna
Latvijā
“2100. gadā Latvijā iedzīvotāju skaits saruks līdz 350 tūkstošiem!” Ārsts Gruntmanis par Latvijas pamešanu, Covid-19 un politiku 10
Intervija 9 stundas
LE
LETA
Veselam
Covid-19 sasniedzis arī Krimuldas novadu
2 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Cēsiniece iekritusi rūdīta krāpnieka nagos. Naudas izvilināšanai izmantota īpaša shēma
6 stundas